From Wikipedia, the free encyclopedia
Paraboloīds ir ar parabolu saistīts otrās kārtas virsmas veids. Paraboloīds ir neierobežota necentrāla virsma (tai nav simetrijas centra).
Paraboloīda kanoniskais vienādojums Dekarta koordinātās:
Eliptisko paraboloīdu apraksta vienādojums
kur a un b zīmēm jābūt vienādām. Virsmu var aprakstīt ar savstarpēji paralēlu parabolu kopu, kurām zari vērsti vienā virzienā un kuru virsotnes atrodas uz tai pašā virzienā vērstas parabolas. Ja koeficienti a un b ir vienādi, tad virsma pieder pie rotācijas virsmām un to var iegūt, griežot parabolu ap tās simetrijas asi. Eliptisko paraboloīdu viegli iztēloties kā saspiestu rotācijas paraboloīdu.
Hiperbolisko paraboloīdu jeb sedlveida virsmu apraksta ar vienādojumu
Hiperboliskais paraboloīds veidojas, pārvietojot parabolu pa otru, pretējā virzienā vērstu, parabolu tā, ka pirmā parabola saskaras ar otru ar savu virsotni. To var iegūt arī, noteiktā veidā (precīzāk, divos veidos) pārvietojot telpā taisni.[1] Caur katru sedlveida virsmas punktu var novilkt divas krustojošās taisnes, kuras pilnīgi pieder šai virsmai.[2]
Hiperboliskais paraboloīds ir virsma ar negatīvu virsmas liekumu.
Spogulis rotācijas paraboloīda formā fokusē staru kūli, kas paralēls tā galvenajai asij, vienā punktā (paraboloīda fokusā). Savukārt šajā fokusā novietots gaismas avots veido paralēlu staru kūli. Uz to pamatojas dažādu prožektoru, automobiļu lukturu, parabolisko antenu spoguļu, reflektora tipa teleskopu darbība.
Alekseja Tolstoja fantastiskajā romānā "Inženiera Garina hiperboloīds" aprakstītajam hiperboloīdam, spriežot pēc tā īpašībām, īstenībā jābūt paraboloīdam.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.