From Wikipedia, the free encyclopedia
Orhideju dzimta (Orchidaceae) ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24500 orhideju sugām.[1] Vairākums sugu sastopamas tropos, lietus mežos.
| Orhideju dzimta Orchidaceae (Juss.) | |
|---|---|
 Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Spargeļu rinda (Asparagales) |
| Dzimta | Orhideju dzimta (Orchidaceae) |
 Orhideju dzimta Vikikrātuvē | |
Tagad orhideju dzimta ietilpst sparģeļu rindā (Asparagales). Agrāk un citās sistemātikās tā pieder pie orhideju rindas (Orchidales)[2] vai sīksēklu augiem (Microspermae).[3]
Orhideju dzimtā ir šādas apakšdzimtas:
Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošas no stublāja vai gumiem. Uz zemes augošajām orhidejām parasti ir gan saknenis, gan sakņu gumi. Dažreiz pazemes orgāns sastāv no viena guma, kas apakšdaļā atgādina sakni. Ik gadus izveidojas jauns gums, kur uzkrājas barības vielas nākamā gada stumbram, lapām. Citām orhidejām ir tikai daudz sakņu, bet nav gumu. Piemēram, ligzdenei ir tikai saknes un tā barību saņem ar sēnes palīdzību. Epifītiskajām orhidejām saknēs var būt arī hlorofils. To saknes veidotas tā, lai augs varētu augt uz kokiem.
Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis. Dažreiz stublājs caurs.
Lapas veselas. Tās sakārtotas rozetē vai pamīšus. Dzīslojums līdztekus, lokveidīgs, retāk tīklveidīgs (piem., Goodyera repens).
Ziedi divdzimumu, seglapu žāklēs vārpās vai ķekaros, retāk pa vienam. Apziednim ir 6 vainagveida lapas, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 lapas līdzīgas ārējā gredzena lapām.
Trešā - lūpa, atšķiras no visām pārējām apziedņa lapām pēc formas, krāsas un lieluma. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas pa 180°, retāk pa 360°. Tāpēc lūpa parasti vērsta uz leju. Pie lūpas pamata bieži ir caurs pagarinājums - piesis, kur uzkrājas nektārs. Parasti attīstīta ir tikai viena putekšņlapa, retāk 2. Tā ir saaugusi ar irbuli un veido kolonu. Putekšņi ligzdās saķepuši ķīļveida vai vālesveida masā, polinijā.
Auglis - pogaļa, kas atveras ar 6 gareniskām plaisām. Sēklas ļoti sīkas, bez endospermas. Tās dīgst tikai mikorizas sēņu klātbūtnē.
Aug uz zemes, kā arī kokos (tādas orhidejas sauc arī par epifītiskajām orhidejām). Visām orhideju sugām jābūt mikorizai, lai varētu uzdīgt sēklas. Dažiem saprofītiem augiem mikoriza vajadzīga vienmēr. Dažas sugas ir specializējušās un ieņem šauras ekoloģiskās nišas, gan pēc augsnes, gan pēc mikorizas biedra, gan pēc kukaiņa, kas to apaugļo.
Viszināmākā orhideju suga, ko izmanto garšvielas iegūšanai, ir vaniļa Vanilla planifolia.
Orhidejas dzimtas sugām ir liela dekoratīvā nozīme. Dažas sugas vai jaunos hibrīdus audzē kā istabaugus. Citas sugas izmanto par grieztajām puķēm.
Dzegužpuķu, gimnadēniju un naktsvijoļu jaunos gumus izmanto kā zāles (tuber salep). Gumos ir ciete un gļotas. Tās bieži tika izmantotas tautas medicīnā kā universālas zāles pret vīriešu slimībām, sevišķi pret impotenci; cietes dēļ arī pret caureju. Eiropā ļoti plaši sastopams bija ticējums: "ja ēd gumu, tad dzims puika", no kurienes nosaukums "puiku zāles" jeb Orchis morio. Bet arī: “piegulē̦tām meitām jāē̦d orchis moris (puiku zāles, dze̦guzes kumoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā”[4] Mūsdienu medicīna noliedz šāda pielietojuma efektivitāti.
Latvijā sastopamas 33 savvaļas orhideju sugas. Vairākums ir valsts aizsardzībā. Latvijā tās aug tikai uz zemes, pļavās, mežos un purvos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
