Oligarhija

Oligarhija (grieķu: ὀλιγαρχία (oligarkhía) no ὀλίγος (olígos), "daži", un ἄρχω (arkho), "vara") ir sabiedrības pārvaldes forma, kur vara pieder nelielai iedzīvotāju grupai, kas valsti pārvalda savas, nevis sabiedrības interesēs.^[1][2] Pirmie, kas jēdzienu definēja un pielietoja, bija Senās Grieķijas filozofs Aristotelis un vēsturnieks Polībijs, aprakstot aristokrātijas deģenerāciju.

Vēsturē bieži sastopami oligarhiskie režīmi, piemēram, Senās Grieķijas Spartā un vēlāk Venēcijas Republikā. Mūsdienās oligarhijas pazīmes var saskatīt dažādās pasaules valstīs, kur politiskā un ekonomiskā vara ir koncentrēta nelielas grupas rokās, piemērām, Krievija.

Galvenās iezīmes

• Vara koncentrācija: Lielākā daļa politiskās, ekonomiskās un sociālās varas ir nelielas grupas rokās. Šī grupa pieņem lēmumus, kas ietekmē visu sabiedrību, bet darbojoties galvenokārt savu interešu labā.
• Nepieejamība un noslēgtība: Piekļuve varai un ietekmei ir stingri ierobežota, un sabiedrībai ir grūti ietekmēt oligarhiskās grupas lēmumus. Lielākajai daļai iedzīvotāju trūkst iespēju piedalīties politiskajos procesos.
• Ekonomiskā vara: Oligarhiskās grupas bieži kontrolē nozīmīgākos ekonomiskos resursus, tādus kā zemes, uzņēmumus un finanšu institūcijas. Tas ļauj tām ietekmēt gan valsts politiku, gan plašāku sabiedrību.
• Korupcija un klientelisms: Bieži vien oligarhijās ir augsts korupcijas līmenis, un vara tiek izmantota, lai atbalstītu draugus un sabiedrotos, veidojot klientelistiskas attiecības, kas turpina uzturēt un nostiprināt oligarhijas varu.
• Sociālā nevienlīdzība: Oligarhiskās sistēmas veicina lielu atšķirību starp sabiedrības augšējo un apakšējo slāni. Šāds varas un bagātības sadalījums var radīt sociālo spriedzi un destabilizāciju.

Oligarhijas paveidi

• Aristokrātija (no grieķu: ἄριστος — "lielisks"), priviliģēto dzimtu vara,
• Kleptokrātija (no κλέπτης — "zaglis"), korumpēto vara,
• Meritokrātija (no latīņu: meritum — "nopelns"), nopelniem bagāto vara,
• Plutokrātija (no πλοῦτος — "bagāts"), bagātnieku vara,
• Stratokrātija (no στρατός — "karaspēks"), armijas virsnieku vara jeb militārā hunta,
• Tehnokrātija (no τέχνη — "ražots"), tehniski domājošo vara,
• Teokrātija (no θεός — "Dievs"), garīdznieku vara,
• Timokrātija (no τιμή — "gods"), īpašnieku vara.

Mūsdienu oligarhijas

Par oligarhijām dēvē tādas valstis, kurās varu ar demokrātiskai sabiedrībai tipiskiem valsts pārvaldes mehānismiem uzurpē relatīvi neliela iedzīvotāju grupa. Daudzas oligarhiski pārvaldītas valstis izveidojās pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā, kad neliels skaits cilvēku privatizācijas laikā ieguva lielu bagātību un augstus amatus valsts pārvaldē, kontrolēja politiskās partijas un plašsaziņas līdzekļus. Tā 2004. gada maijā žurnāla Forbes krievu izdevums identificēja 36 krievu oligarhus, kuru īpašums bija vērts vairāk kā 1 miljardu ASV dolāru.^[3] Credit Suisse 2013. gadā paziņoja, ka Krievijai ir augstākais bagātības nevienlīdzības līmenis pasaulē, ja neskaita nelielās Karību jūras valstis. 2013. gadā 110 miljardieriem piederēja 35% no visas Krievijas Federācijas labklājības.^[4]

Arī Amerikas Savienoto Valstu pārvaldes sistēmu reizēm dēvē par oligarhisku.^[5][6]

Latvijā par oligarhiem savulaik dēvēja Aināru Šleseru, Aivaru Lembergu un Andri Šķēli.^[7]

Atsauces

1. «Oligarchy» (angliski). Britannica. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlī.
2. «oligarchy» (angliski). Marriam-Webster. Skatīts: 2017. gada 30. aprīlī.
3. Putin and the Oligarchs, Foreign Affairs
4. Credit Suisse Arhivēts 2015. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē. 53. lpp
5. Andy Kroll. «The New American Oligarchy». TomDispatch (Truthout), 2010. gada 2. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. janvārī. Skatīts: 2012. gada 17. augusts.
6. America on the Brink of Oligarchy 24 August 2012 The New Republic
7. Latvija – zeme, kur aste luncina suni Arhivēts 2011. gada 21. decembrī, Wayback Machine vietnē. Otto Ozols, speciāli TVNET 2011. gada 19. oktobrī (latviski)