Melnas līgums

Melnas miera līgums (poļu: Pokój melneński) jeb Melno ezera miera līgums (vācu: Friede von Melnosee) bija 1422. gada 27. septembrī kara nometnē pie Melno ezera Kujāvijā (netālu no Toruņas) noslēgts miera līgums, kas izbeidza Goluba karu (poļu: Wojna golubska). Livonijas ordenis bija spiests atteikties no vairākām pierobežas zemēm (Kursas, Zemgales un Sēlijas dienvidu daļas) un samaksāt uzvarētājiem lielu kontribūciju. 1426. gada jūnija sākumā tika nosprausta jauna Livonijas ordeņa valsts un Lietuvas dižkunigaitijas robeža, kas 1921. gadā kalpoja par pamatu mūsdienu Latvijas—Lietuvas robežas izveidei.^[1][2]

Melnas līgums ar līguma slēdzēju un apstiprinātāju zīmogiem.

Vācu ordeņa valsts robežas pirms Melnas līguma (1410). Iesvītrota Lietuvas dižkunigaitijai 1422. gadā pievienotā teritorija.

Līguma slēdzēji

Vācu ordeņa pārstāvji:

• Pauls no Rusdorfas (Paul von Rusdorf), Vācu ordeņa lielmestrs
• Zīgfrīds Landers fon Špānheims (Siegfried Lander von Spanheim), Livonijas ordeņa mestrs
• Eberhards no Zaunsheimas (Eberhard von Saunsheim), Vācu ordeņa vācmestrs

un

• Jagailis, Polijas karalis
• Vītauts Dižais, Lietuvas dižkunigaitis
• Janušs (Janusz I. Starszy) un Zīmovits (Siemowit IV.), Mazovijas hercogi

1423. gada 9.-18. maijā Veļonas cietoksnī pie Nemunas Žemaitijas vecākais Kesgailis (Kęsgaila), kā arī visi Lietuvas dižkunigaitijas vaivadi apstiprināja Melnas līgumu ar saviem zīmogiem. Romas pāvests Martins V līgumu apstiprināja 1423. gada 10. jūlijā.

Līguma saturs

Vācu ordenis un tā Livonijas atzars atteicās no tiesībām uz Žemaitijas hercogisti, bet saglabāja Klaipēdas pili. Polijas karalis ieguva Ņešavas zemi.

Atsauces

1. Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu Dobeles apgabalā^{[novecojusi saite]}
2. Dokuments par robežu starp Livoniju un Lietuvu no Dobeles apgabala līdz Sventājas grīvai Arhivēts 2021. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē. no Bielenstein, A. Grenzen des Lettischen Volksstammes und der Lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. Ein Beitrag zur Ethnologischen Geographie und Geschichte Russlands. St.Petersburg: Commissionäre der Kaiserlichen Akädemie der Wissenschaften, 1892. S. 453.-454.