From Wikipedia, the free encyclopedia
Mēslumušas jeb mēslu mušas, mēslumušu dzimta (Scathophagidae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie mušu virsdzimtas (Muscoidea). Mēslumušu dzimta ir salīdzinoši neliela un līdz 2007. gadam dzimtā bija aprakstītas ap 500 sugas no 66 ģintīm.[2] No tām Palearktikā konstatētas ap 220 sugas[3] no 38 ģintīm,[4] bet Latvijā 28 sugas.[5]
| Mēslumušas Scathophagidae (Latreille, 1802) | |
|---|---|
 Dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Virskārta | Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota) |
| Kārta | Divspārņi (Diptera) |
| Apakškārta | Mušveidīgie (Brachycera) |
| Infrakārta | Mušu infrakārta (Muscomorpha) |
| Virsdzimta | Mušu virsdzimta (Muscoidea) |
| Dzimta | Mēslumušas (Scathophagidae) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
|
2 apakšdzimtas:
| |
 Mēslumušas Vikikrātuvē | |
Mēslmušu kāpuri parasti dzīvo uz sauszemes un, kā liecina dzimtas nosaukums, attīstās zīdītāju mēslos. Kāpuri bieži sastopami tādās vidēs kā pļavas un purvi, kā arī strautu un upju krasti.[6]
Kopumā lielāka sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē, un līdz šim Dienvidu puslodē ir zināmas tikai 5 sugas, no kurām divas mājo arī ziemeļu puslodē. Viena no visbiežāk sastopamajām mušu sugām ziemeļu puslodē ir dzeltenā mēslumuša (Scathophaga stercoraria), kas sastopama arī Latvijā.[7] Toties citām sugām ir ļoti ierobežota izplatība un sastopamas salīdzinoši nelielās teritorijās, piemēram, Nanna longicornis, kas mājo tikai Vācijas dienvidos un Čehijā.[8]
_(13520916275).jpg)
Pieaugušo īpatņu krāsa ir diezgan variabla, raksturīgs salīdzinoši liels apmatojums un gari spārni, kas bieži ir ar zīmējumiem vai krāsaini.[1]
Mēslumušu kāpuri ir balti, ar cilindrisku ķermeni. Trešās fāzes kāpuri parasti ir 4—14 mm gari. Ķermeņa priekšējais gals ir raibs, aizmugurējais gals ir resnāks un nošķelts, bieži ar dažām īsām konusveidīgām daivām apkārt spirakulārajai plāksnītei.[6]
Kāpura ķermenis sastāv no neattīstītas galvas, trim torakāliem segmentiem un astoņiem abdomināliem segmentiem. Galva satur mazu kārpiņu pāri, ūsiņas un maksilārus tausteklīšus. Iekšējais cefalofaringeālais skelets satur mutes āķīšus, kuri apakšā satur izaugumus un kuru forma variē no tieviem līdz resnākiem atkarībā no barošanas paradumiem. Torakālie un abdominālie segmenti ir gludi vai ar transversālām īsu radžu rievām. No ventrālās puses uz vēdera segmentiem ir ložņājoša rieva.[6]
Mātītes ielien ūdenī un dēj olas uz citu kukaiņu, piemēram maksteņu un divspārņu, olu kopumu virsmas. Radušies kāpuri sāk baroties ar olām un želejmasu, kas ir apkārt kukaiņu olām.[6] Uz sauszemes dzīvojoši kāpuri pārvēršas par kūniņu, kura tālāk attīstās augsnē zem kāpuru barībai izmantotā substrāta.[9]
Pieaugušie īpatņi barības iegūšanai apmeklē zīdītāju mēslus un ziedus.[9]
Mēslumušu kāpuri ir saprofāgi, fitofāgi, parazīti vai plēsēji.[10] Plēsīgie kāpuri barojas ar bezmugurkaulnieku kāpuriem, tajā skaitā divspārņu kāpuriem. Dažu sugu (no Scathophaga, Acanthocnema, Hydromyza ģintīm) kāpuri ir īsti ūdens iedzīvotāji, kuru ekoloģija un bioloģija joprojām ir slikti izpētītas. Daži no šiem kāpuriem ir zemūdens augu lapu minieri, piemēram, Hydromyza livens. Citi kāpuri attīstās brīvi ūdenī, piemēram, Acanthocnema ģints, dzīvojot straujos strautos un barojoties ar ūdens kukaiņu olām.[6]
Mēslumušu dzimta (Scathophagidae)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
