Minhene
Bavārijas galvaspilsēta From Wikipedia, the free encyclopedia
Minhene (vācu: München, bavāriešu: Minga) ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes. Pēc iedzīvotāju skaita trešā (aiz Berlīnes un Hamburgas) pilsēta Vācijā. Bavārijas galvaspilsēta. Ekonomikas, kultūras un tūrisma centrs.
Minhene München Minga | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Minhenes vecpilsēta | |||
| |||
Koordinātas: 48°8′0″N 11°34′0″E | |||
Valsts | Vācija | ||
Federālā zeme | Bavārija | ||
Dibināta | 1158. gadā | ||
Citi nosaukumi |
Munich (angļu un franču) Mnichov (čehu) Monachium (latīņu un poļu) Monaco di Baviera (itāļu) | ||
Administrācija | |||
• Mērs | Dieter Reiter | ||
Platība | |||
• pilsēta | 310,7 km2 | ||
Augstums | 519 m | ||
Iedzīvotāji (2022)[1] | |||
• pilsēta | 1 512 491 | ||
• blīvums | 4 736/km² | ||
• urbānā teritorija | 2 606 021 | ||
• aglomerācija | 5 203 738 | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Pasta indeksi | 80331–81929, 85540 | ||
Tālruņu kods | 089 | ||
Mājaslapa | muenchen.de | ||
Minhene Vikikrātuvē |
Vēsture
Pilsētu 1158. gadā dibināja Saksijas hercogs Heinrihs Lauva. Pēc pusgadsimta tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1180. gadā Bavāriju līdz ar Minheni ieguva Otto I fon Vittelsbahs. Vittelsbahi valdīja Bavārijā līdz 1918. gadam. 1255. gadā Minhene kļuva par Augšbavārijas galvaspilsētu.
1632. gadā, Trīsdesmitgadu kara laikā, Minheni ieņēma zviedri, bet 1705. gadā — Hābsburgi. 1759. gadā Minhenē tika nodibināta Bavārijas Zinātņu Akadēmija.
1806. gadā Minhene kļuva par Bavārijas Karalistes galvaspilsētu, bet divdesmit gadus vēlāk uz Minheni pārcēla Landshūtas Universitāti. Bavārijas karaļi Ludvigs I un Maksimiliāns II būtiski pārbūvēja pilsētu.
Pēc Pirmā pasaules kara Minhenē īsu laiku eksistēja komunistu vadīta Bavārijas Padomju Republika. Par spīti tam starp pasaules kariem Minhene pamazām kļuva par nacionālsociālisma atbalsta centru. 1923. gadā Ādolfs Hitlers kopā ar atbalstītājiem veica tā saucamo Alus puču, neveiksmīgi mēģinot gāzt Veimāras Republiku.
Minhenē atradās NSDAP galvenā mītne.
1938. gadā pilsētā tika noslēgta Minhenes vienošanās par Čehoslovākijas sadalīšanu.
Pilsēta smagi cieta Otrā pasaules kara laikā, tomēr tika atjaunota, saglabājot ielu tīklu un pilsētas raksturu.
1972. gadā Minhenē tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles, kuru laikā palestīniešu teroristi no organizācijas Melnais Septembris sagrāba par ķīlniekiem Izraēlas sportistus, kuri tika nogalināti.
Ekonomika
Viens no Vācijas ekonomikas centriem. Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:
- Allianz AG — lielākā Vācijā un viena no lielākajām pasaulē finanšu kompānija.
- BMW — viens no pasaules vadošajiem auto un moto ražošanas uzņēmumiem.
- HypoVereinsbank — liela banka, Latvijā kā HVB banka.
- MAN — kravas auto u.c. iekārtu ražošana.
- Münchener Rück — pasaules lielākā pārapdrošināšanas kompānija.
- Siemens — pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
Minhene ir pasaulslavens alus darīšanas centrs. Lielākās alus darītavas ir Löwenbräu, Augustiner un Paulaner.
Kultūra
Minhenē ir vairāki ievērojami muzeji:
- Vecā Pinakotēka (Pīters Pauls Rubenss, Rafaēls, Ticiāns, Tintoreto, Rembrants, Albrehts Dīrers utt.)
- Jaunā Pinakotēka
- Modernā Pinakotēka (Vasilijs Kandinskis, Pauls Klē, Pablo Pikaso, Salvadors Dalī, Renē Magrits, Endijs Vorhols utt.)
- Zilā Jātnieka nams.
- Vācu muzejs
Minhene ir Gētes institūta galvenā mītne.
Viena no Minhenes tradīcijām ir ikgadējie alus svētki (kopš 1810. gada) — Oktoberfest, kas katru gadu notiek septembra beigās, oktobra sākumā un ko apmeklē ap 6 miljoniem cilvēku no visas pasaules.
Minhene ir vācu jaunatnes preses izdevumu galvaspilsēta. Minhenē top tādi jauniešu žurnāli kā BRAVO un POPCORN.
Cilvēki
Minhenē dzimuši:
- Ludvigs II — Bavārijas karalis.
- Sisī — Austroungārijas ķēniņiene.
- Rihards Štrauss — komponists.
- Karls Haushofers — ģeopolitiķis.
- Makss Šēlers — filozofs.
- Francis Marks — gleznotājs.
- Lions Feihtvangers — rakstnieks.
- Ernsts Rēms — SA vadītājs.
- Kārlis Orfs — komponists.
- Heinrihs Millers — gestapo vadītājs.
- Heinrihs Himlers — SS vadītājs.
- Karls Hartmans — komponists.
- Klauss Manns — rakstnieks.
- Eva Brauna — Hitlera sieva.
- Francs Jozefs Štrauss — politiķis.
- Verners Hercogs — filmu režisors.
- Andreass Bāders — RAF terorists.
- Francs Bekenbauers — futbolists.
- Arno Penziass — ASV fiziķis.
- Ojārs Ēriks Kalniņš — latviešu diplomāts, politiķis un sabiedriskais darbinieks.
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.