Literatūras kritika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Literatūras kritika jeb literatūrkritika ir praktiska humanitāra disciplīna, kas pēta, analizē, interpretē, arī vērtē literatūru, īpaši pievēršoties aktuālajai literatūrai un aktuālajiem literatūras procesiem. Var sacīt, ka literatūras kritika pēta literatūru sinhronā aspektā, diahrono aspektu atstājot literatūras vēsturei. Latvijas tradīcijā literatūras kritika tiek uzskatīta par vienu no literatūrzinātnes apakšnozarēm. Literatūras kritika ir ļoti cieši saistīta ar literatūras teoriju (angļvalodīgajā tradīcijā tās dažkārt pat netiek šķirtas).
Literatūras kritika ir ļoti daudzveidīga. Iespējams izdalīt vairākus literatūras kritikas pamatveidus - akadēmisko, publicistisko, māksliniecisko u.c. Pirmo veido izteikti zinātniska rakstura pētījumi un publikācijas lielākoties specifiskos izdevumos, otrajam raksturīgs populārzinātniskums, esejiskums, vēršanās pie t.s. "vienkāršā lasītāja", savukārt trešais veids pats jau robežojas ar literatūru - to bieži vien pārstāv rakstnieki. Izplatītākās literatūras kritikas formas ir recenzija un eseja.