Latīņu raksts
From Wikipedia, the free encyclopedia
Latīņu raksts ir fonogrāfiska vokāliski konsonantiska rakstība.[1] Izveidojusies ap 7.—6. gadsimtu p.m.ē. no etrusku lietotajām no grieķiem aizgūtajām senitāļu rakstībām. Lietots Senajā Romā latīņu valodas pierakstam un izplatījies līdz ar Romas Impēriju, kļūstot par pamatu lielākajai daļai Eiropas valodu rakstību.[2] Latīņu raksts ir visplašāk lietotā rakstu sistēma pasaulē (ap 39% pasaules iedzīvotāju); to izmanto lielākā daļa starptautisko organizāciju. Sākotnēji latīņu valodas alfabēts dažādos laikos iekļāvis 21—24 burtus, ISO bāzes latīņu alfabēts iekļauj 26 burtus (katrs majuskuļu un minuskuļu formās), bet Unikodā iekļauta 1481 latīņu raksta grafēma (2021).
Ātrie fakti
Latīņu raksts | ||
---|---|---|
Tips | alfabēts | |
Valodas | Lielākās daļa Eiropas, Amerikas, Austrālijas un Okeānijas valodu, daļā Āfrikas un Āzijas; oficiāla rakstība 132 valstīs | |
Laika periods | no 700. gadiem p.m.ē. | |
Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
Izcelsmes rakstība |
Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu alfabēts → Grieķu alfabēts → Senitāļu rakstības → Latīņu raksts | |
Atvasinātās sistēmas |
IPA, čiroku, dezeretas, okašku u.c. alfabēti | |
Radniecīgās sistēmas |
armēņu alfabēts, glagolica, gruzīnu alfabēts, kirilica, koptu alfabēts, rūnu raksts | |
Unicode rangs | Latin | |
ISO 15924 | Latn (215) | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Aizvērt