Latvijas Republikas Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Labklājības ministriju politiskā līmenī vada labklājības ministrs.
Ātrie fakti Aģentūras pārskats, Izveidota ...
Aizvērt
Labklājības ministrija tika izveidota 1920. gadā kā Darba ministrija, kas savukārt tika izveidota uz Sociālā departamenta bāzes. 1925. gada 1. aprīlī ministrija tika pārdēvēta par Tautas labklājības ministriju, 1991. gadā tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.
Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums.[2] Ministrijas darbu vada arī valsts sekretārs. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana.
Ministrijas funkcijas
- izstrādāt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politiku;
- organizēt un koordinēt darba, sociālās aizsardzības un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu;
- veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
- Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:
- darba jomā:
- izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanā;
- piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un profesionālās orientācijas sistēmas pilnveidošanā;
- izstrādā valsts politiku veselībai drošu un nekaitīgu darba apstākļu un darba vides garantēšanā;
- izstrādā valsts politiku minimālās darba algas noteikšanā;
- izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā;
- sociālajā aizsardzībā:
- izstrādā valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā;
- izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā;
- nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu tīkla kvalitatīvu attīstību;
- izstrādā vienotu valsts politiku sociālās atstumtības mazināšanai;
- izstrādā valsts politiku, lai īstenotu integrētu pieeju ar dzimumu līdztiesību saistīto jautājumu risināšanā;
- ir Eiropas Kopienas iniciatīvas EQUAL vadošā iestāde;
- veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
- Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA)[3] — tiešās pārvaldes iestāde, kas izveidota, lai īstenotu valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA)[4][5] — mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti un personu ar funkcionāliem traucējumiem sociālo integrāciju, nodrošināt iespēju saņemt profesionālo rehabilitāciju un iegūt profesionālo vidējo vai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.
- Valsts darba inspekcija (VDI)[6] — tiešās pārvaldes iestāde, kuras galvenā funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Kurzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Latgale"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Rīga"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Vidzeme"
- Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK)