Kruīza prāmis

Kruīza prāmis ir kuģis, kas apvieno kruīza kuģa un ROPAX prāmja īpašības. Daudzi pasažieri ceļo ar kuģiem, lai izbaudītu kruīzu, paliekot galamērķī tikai dažas stundas vai neatstājot kuģi pavisam, kamēr citi izmanto kuģus kā transportlīdzekļus.

MK^[1] Pride of Bilbao (tagad SPL Princess Anastasia) — arhetipisks kruīza prāmis. Būvēts uzņēmumam Slite izmantošanai Baltijas jūras kruīzu tirgū un uzņēmuma P&O Ferries izmantots līdz 2010. gadam līnijā starp Portsmutu Apvienotajā Karalistē un Bilbao Basku Zemē, Spānijā. Pēc frakts līguma beigām ar P&O Ferries, kuģi uzņēmums Irish Continental Group 2010. gadā pārdeva un tagad to izmanto uzņēmums St. Peter Line līnijās starp Stokholmu, Tallinu, Helsinkiem un Sanktpēterburgu

Kruīza prāmju kustība ir koncentrēta pārsvarā Ziemeļeiropas jūrās, īpaši Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Tomēr līdzīgi kuģi pārvietojas arī pāri Lamanšam, kā arī Īrijas jūrā, Vidusjūrā un pat Atlantijas okeāna ziemeļos. Tāpat kruīza prāmji tiek ekspluatēti no ostām Indijā, Ķīnā un Austrālijā.

Baltijas jūras kruīza prāmji

Baltijas jūras ziemeļos, maršrutos starp Turku un Helsinkiem Somijā un Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu, desmitiem gadu ir sacentušies divi konkurējoši uzņēmumi: Viking Line un Silja Line. Kopš 1990. gadiem kā viens no reģiona vadošajiem uzņēmumiem ir izaudzis Tallink, kura izaugsmes kulminācija tika sasniegta 2006. gadā nopērkot Silja Line.^[2]

Agrāko lielāko kruīza prāmju uzskaitījums

Termins "kruīza prāmis" parādījās 1980. gados, tomēr to sāka attiecināt arī uz vecākiem prāmjiem ar lielu skaitu kajīšu papildus citām sabiedriskajām, automašīnu un pasažieru pārvadāšanas telpām.

Gads	Nosaukums	Tonnāža[3]	Uzņēmums	Kuģošanas rajons	Karogs	Piezīmes
1975	MK Belorussiya	16 331 BRT	Melnās jūras kuģniecība	Melnā jūra	Padomju Savienība	Kopā ar pieciem identiskiem dvīņu kuģiem uzbūvēts no 1975 līdz 1976. gadam.
1976	MK Napoléon	20 079 BRT	SNCM	Vidusjūra	Francija	Nosūtīts uz Comarit 2002. gadā.
1977	GTS[4] Finnjet	24 605 BRT	Stora Enso (ekspluatēja Finnlines)	Baltijas jūra	Somija	Darbināms ar gāzes turbīnu. Arī ātrākais un garākais.
1981	MK Finlandia	25 905 BRT	Effoa (ekspluatēja Silja Line)	Baltijas jūra	Somija	Kopā ar identisku dvīņu kuģi MK Silvia Regina
1982	MK Scandinavia	26 747 BT	Scandinavian World Cruises, vēlāk DFDS Seaways	Ņujorka—Bahamu Salas, Kopenhāgena—Oslo	Dānija
1985	MK Svea	33 829 BT	Johnson Line (ekspluatēja Silja Line)	Baltijas jūra	Zviedrija
1985	MK Mariella	37 799 BT	SF Line (ekspluatēja Viking Line)	Baltijas jūra	Somija
1989	MK Athena	40 012 BT	Slite (ekspluatēja Viking Line)	Baltijas jūra	Zviedrija
1989	MK Cinderella	46 398 BT	SF Line (ekspluatēja Viking Line)	Baltijas jūra	Somija
1990	MK Silja Serenade	58 376 BT	Silja Line	Baltijas jūra	Somija
1991	MK Silja Symphony	58 377 BT	Silja Line	Baltijas jūra	Zviedrija
1993	MK Silja Europa	59 914 BT	Tallink	Baltijas jūra	Igaunija	Pasūtīja Slite uzņēmumam Viking Line
2001	MK Pride of Rotterdam	59 925 BT	P&O Ferries	Ziemeļjūra	Nīderlande
2001	MK Pride of Hull	59 925 BT	P&O Ferries	Ziemeļjūra	Nīderlande
2004	MK Color Fantasy	75 027 BT	Color Line	Kategats, Skageraks	Norvēģija
2007	MK Color Magic	75 100 BT	Color Line	Kategats, Skageraks	Norvēģija

Kruīza prāmju operatoru uzskaitījums

Ālandu salas

• Eckerö Linjen
• () Viking Line

Igaunija

• Tallink

Somija

• Eckerö Line (nejaukt ar Eckerö Linjen)
• Silja Line (vada Tallink)
• () Viking Line

Zviedrija

• Stena Line

Galerija

• 
  MK Pont-Aven, Brittany Ferries flagmanis.
• 
  MK Silja Europa, pasaules lielākais kruīza prāmis no 1993. līdz 2001. gadam.
• 
  MK Cinderella atstājot Helsinkus.
• 
  MK Mega Regina Ilrusā, Korsikā.
• 
  MK Color Fantasy, pasaules lielākais kruīza prāmis no 2004. līdz 2007. gadam.
• 
  MK Cruise Roma Čivitavekijā, Itālijā.
• 
  MK Danielle Casanova Bastijā, Francijā.
• 
  MK Pride of Rotterdam
• 
  MK Galaxy Helsinku rietumu ostā.
• 
  MK Scandinavia Gdaņskā, Polijā.
• 
  MK Pearl of Scandinavia Oslo, Norvēģijā.
• 
  MK Cap Finistère, Brittany Ferries kruīza prāmis, ceļā no Portsmutas starptautiskās ostas Apvienotajā Karalistē uz Bilbao, Spānijā.

Piezīmes un atsauces

1. Motorkuģis
2. «Tallink Grupp» nopērk «Silja line» prāmju biznesu Apollo, 2006. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2021. gada 13. jūnijā
3. Var tikt izteikta bruto tonnāžā BT vai bruto reģistra tonnāžā BRT
4. Gāzes turbīnas kuģis (Gas Turbine Ship (GTS) — angļu val.)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kruīza prāmis.
• AS Tallink Latvija
• Video par kruīza prāmja Estonia nogrimšanu 1994. gadā (krieviski)