Īrijas jūra

Īrijas jūra (angļu: Irish Sea, īru: Muir Éireann, velsiešu: Môr Iwerddon, meniešu: Y Keayn Yernagh) ir sekla, Atlantijas okeānam piederīga malas jūra starp Īriju un Lielbritāniju. Ziemeļos to Ziemeļu šaurums starp Ziemeļīriju un Skotiju savieno ar Atlantijas okeānu, dienvidos Sentdžordža šaurums — ar Ķeltu jūru.

Īrijas jūra
Īrijas jūra Rādīt kartē "Apvienotā Karaliste" Īrijas jūra Rādīt kartē "Eiropa"
Koordinātas	53°40′N 5°10′W
Okeāns	Atlantijas okeāns
Platība	46 000 km2
Vid. dziļums	60 m
Maks. dziļums	272 m
Tilpums	2800 km3
Valstis un teritorijas	Apvienotā Karaliste  Īrija  Menas Sala
Lielākās pilsētas	Belfāsta Blekpūla Dublina Liverpūle
Īrijas jūra Vikikrātuvē

Raksturojums

Jūras vidējais dziļums ir ap 60 metriem, maksimālais — 272 metri. Ūdens virsējā slāņa vidējā temperatūra ziemā 5 °C, vasarā — 16,5 °C, ūdens sāļums — 32,0—34,9‰. Plūdmaiņas ir augstas — 2,9 līdz 10,2 metri.

Īrijas jūras centrālajā daļā atrodas Menas sala, bet pie Anglijas krastiem — Englsi sala. Lielbritānijas piekrastē ir Solvejas līcis starp Skotiju un Angliju, kā arī Morkamas līcis — sekls līcis ziemeļos no Blekpūlas.

Pēdējā ledus laikmeta laikā tagadējās Īrijas jūras centrālajā daļā visdrīzāk atradās ezers, savukārt Lielbritānija un Īrija bija savienotas ar sauszemi. Aptuveni pirms 10 000 gadiem ezers savienojās ar Atlantjas okeānu, tā ūdens pakāpeniski kļuva sāļāks.

Nozīme

Transports

Īrijas jūrai ir augsta ekonomiskā nozīme kā transporta ceļam starp Lielbritāniju un Īriju (vairāk kā 12 miljoni pasažieru un vairāk kā 18 miljoni tonnu kravu gadā). Lielākā osta ir Liverpūles un Bērkenhedas osta — gada apgrozījums 32 miljoni tonnu, 734 000 pasažieru.^[1]

Īrijas jūrā darbojas šādas prāmju līnijas (no dienvidiem uz ziemeļiem):

Roslērhārbora — nozīmīga osta Īrijas dienvidaustrumu daļā

• Svonzi — Korka (faktiski atrodas dienvidos no Īrijas jūras);
• Pembruka — Roslērhārbora (faktiski atrodas Svētā Džordža šaurumā);
• Fišgvarda — Roslērhārbora (faktiski atrodas Svētā Džordža šaurumā);
• Holiheda — Dublina (šeit darbojas pasaules lielākais automašīnu prāmis Ulysses);
• Liverpūle — Daglasa (Mena) — Belfāsta;
• Stenrāra — Belfāsta;
• Stenrāra — Lārna;
• Cairnryan (Skotija) — Lārna.

Pirmā pasaules kara laikā Īrijas jūra ieguva iesauku "zemūdeņu aleja" — pēc tam, kad 1917. gadā karā iestājās ASV, galvenās zemūdeņu aktivitātes no Atlantijas okeāna pārcēlās uz Īrijas jūru.

Naftas un dabasgāzes atradnes

Zem Īrijas jūras austrumu daļas atrodas dabasgāzes un naftas atradnes — tiek lēsts, ka šeit iespējams iegūt 210 km³ dabasgāzes un 176 miljonus barelu naftas. Ieguve sākās 1995. gadā, pašlaik Īrijas jūrā pie Lielbritānijas krastiem ir četras ieguves platformas.

Potenciālais tunelis zem jūras

Jau ilgstoši tiek apspriesta iespēja veidot aptuveni 80 kilometrus garu dzelzceļa tuneli, kas savienotu Lielbritāniju un Īriju. Jau 1895. gadā ar šādu mērķi tika uzsākta ģeoloģiskā izpēte Ziemeļu šaurumā. Tuneļa projekts vairākkārt apspriests Īrijas parlamentā, ir piedāvāti vairāki maršruti.

2004. gadā Īrijas Inženieru institūts piedāvāja tuneli, kas savienotu Roslērhārboru Īrijā ar Fišgvardu Velsā. 1997. gadā britu firma "Symonds" piedāvāja dzelzceļa tuneli, kas savienotu Dublinu un Holihedu. Abos variantos tunelis būtu ap 80 km garš — pārliecinoši garākais tunelis pasaulē. Šāda tuneļa izmaksas — ap 20 miljardi dolāru.

Tuneļa projektam ir zināms ekonomiskais pamats — piemēram, Dublinas — Londonas gaisa satiksmes līnija ir otra noslogotākā līnija pasaulē un visnoslogotākā Eiropas Savienībā — ap 50 lidojumi diennaktī. Šāda liela ātruma dzelzceļa līnija dotu lielu ekonomiskās attīstības stimulu Dublinai, Velsas ziemeļu daļai, Liverpūlei un Mančestrai. Tomēr vairāki Īrijas valdības organizēti pētījumi liecina, ka projekts joprojām nav ekonomiski pamatots.

Čikenrokas bāka pie Menas salas, Īrijas jūra

Vēja enerģijas ieguve

Pie Velsas ziemeļu krasta Īrijas jūrā izvietotas 30 vēja turbīnas, katras jauda ir 2 MW. Īrijas jūras dienvidu daļā tiek veidota viena no pasaules lielākajām vēja fermām — Ārklovas sēkļa vēja parks. Pašlaik šeit darbojas septiņas milzu turbīnas, katras jauda ir 3,6 MW, rotora diametrs — 104 metri. Kompānija "Airtricity" paredz šeit izvietot vēl gandrīz 100 šādas turbīnas.

Vēja turbīnas izvietotas vai tiek plānotas vēl vairākās vietās.

Vides problēmas

Viena no smagākajām Īrijas jūras vides problēmām ir radioaktīvais piesārņojums ar plutoniju. Selafīldā — Īrijas jūras austrumu krastā — darbojās plutonija ražošanas iekārta, kas ražoja ²³⁹Pu kodolieročiem. Uzskata, ka ražotnes pastāvēšanas pirmajās desmitgadēs Īrijas jūrā nokļuva un nogulsnējās ap 250 kilogramu radioaktīvā un toksiskā plutonija. Īrijas jūras krastos atradās vēl vairākas atomzemūdeņu bāzes, kuras arī piesārņoja Īrijas jūru ar radioaktīvajiem atkritumiem. Īrijas jūrā apglabāti arī ķīmiskie ieroči un, iespējams, kodolatkritumi.

Īrijas jūrā notiek arī pārzvejošana, kas draud ar krasu zvejas resursu zudumu.

Ar Īrijas jūras vides problemātiku nodarbojas īpaša sabiedriskā organizācija — Irish Sea Forum.

Atsauces

1. «Liverpūles un Bērkenhedas ostas mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 24. septembrī. Skatīts: 2007. gada 6. janvārī.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Īrijas jūra.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)