From Wikipedia, the free encyclopedia
Krustknābji, krustknābju ģints (Loxia) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās mājo ziemeļu puslodes arktiskajā un subarktiskajā ekozonā un ir sastopamas Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Izņēmums ir Haiti krustknābis (Loxia megaplaga), kas dzīvo tropu ekozonā Karību reģionā.[2]
Krustknābji Loxia (Linnaeus, 1758) | |
---|---|
Egļu krustknābji (Loxia curvirostra) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
Ģints | Krustknābji (Loxia) |
Krustknābji Vikikrātuvē |
Latvijā sastopamas 3 krustknābju ģints sugas: baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera), egļu krustknābis (Loxia curvirostra) un priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus).[3] Latvijā ligzdo egļu krustknābis un priežu krustknābis. Pēdējais no tiem ligzdo ļoti reti un, iespējams, atsevišķos gados neligzdo.[4] Baltsvītru krustknābis ir regulārs ieceļotājs no ziemeļiem rudens invāziju laikā, tomēr skaits nav liels un tas ir atkarīgs no invāzijas stipruma.[5]
Visām šīs ģints sugām ir raksturīgs krustveidā salikts knābis, kas arī devis ģintij tās nosaukumu. Apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņa apspalvojums ir košāks kā mātītei un tipiski tas ir vai nu oranžs, vai sarkans, bet mātītei zaļganīgs vai dzeltenīgs. Kopumā šīs ģints sugas ir apmēram zvirbuļa augumā, nedaudz par to lielākas. To ķermeņa lielums ir apmēram 14—20 cm, svars 25—69 g.[6][7][8] Nedaudz par citiem masīvāks ir priežu krustknābis, kura lielāko indivīdu ķermeņa garums var būt 20 cm, svars 69 g.[7][9]
Krustknābji ir sēklēdāji, kas specializējušies uz skujkoku sēklām. To krusteniskais knābis ir izcils instruments, lai tās izlobītu no čiekuriem. Katrai sugai ir atšķirīgas sēklas, ar kurām tās barojas. Krustknābis iebāž knābi starp čiekura zvīņām un pagriež apakšējo knābja daļu pretī augšējai, tādējādi atverot čiekuru pietiekami, lai ar mēli satvertu sēkliņu. Izšķir pa labi sakrustota knābja un pa kreisi sakrustota knābja morfas. Zinātnieki pagaidām nav spējuši pilnībā atbildēt, kas izšķir to, kādā virzienā knābis katram indivīdam sakrustosies. Izšķiļoties knābis putnēnam ir taisns, bet sakrustojas pirms putnēns ir pametis ligzdu un ieguvis čiekura atvēršanas pieredzi.[10]
Ģenētiskajās analīzēs ir noskaidrots, ka krustknābju tuvākie radinieki ir ķeģi (Acanthis), un abām putnu grupām ir bijis kopīgs priekštecis. Ģintis viena no otras nodalījušās pirms apmēram 8 miljoniem gadu Miocēna beigās.[11][12] Zinātnieki pirms kāda laika piedāvāja apvienot vienā ģintī krustknābjus un dadzīšus (Carduelis). Apvienošanas gadījumā priekšroka būtu zinātniskajam nosaukumam — Loxia. Tomēr zinātnieki kavējās ar šādu apvienošanu, tā kā tas būtu prasījis ļoti lielu daudzumu sugu pārsaukšanu. Lēmuma pieņemšanu kavēja arī pašas krustknābju ģints īpašā knābja evolūcijas unikālitāte, tik atšķirīga no pārējām sugām dadzīšu apakšdzimtā.[13] Mūsdienās zinātnieki ir pieņēmuši lēmumus pretējā virzienā un sadalījuši milzīgo dadzīšu ģinti vairākās mazākās ģintīs.[14][15][16]
Visas krustknābju sugas ir ļoti līdzīgas viena otrai un ir ļoti grūti atšķiramas. Visvieglāk var atšķirt baltsvītru krustknābi. Pārējām atšķirības ir ļoti grūti pamanāmas — nedaudz atšķirīgas galvas formas vai knābja izmērs. Līdz ar to sugu noteikšanas grūtības ir izraisījušas dažādas taksonomijas spekulācijas par tēmu, ka tās nav dažādas sugas. Visvieglāk sugas var atšķirt Ziemeļamerikā, jo tur sastopamas tikai divas sugas — egļu krustknābis un baltsvītru krustknābis, bet visgrūtāk Skotijā, kur sastopamas visas četras Eirāzijā dzīvojošās krustknābju sugas. Viens no vieglākajiem veidiem, kā atšķirt sugas ir apgūstot tēviņu riesta dziesmas.
Arī ģenētiskajos pētījumos zinātnieki līdz šim nav spējuši atrast nekādas nozīmīgas atšķirības starp krustknābju sugām, morfoloģiski atšķirīgo baltsvītru krustknābi ieskaitot. DNS atšķirības starp vienas sugas indivīdiem reizēm ir lielākas kā starp sugām, lai gan sugas savstarpēji nekrustojas. Šis atklājums novedis pie secinājuma, ka katra no sugām, lai arī ir izolēta grupa no citām sugām, ir saglabājusi morfoloģisku plastiku, kas nepieciešama sugas izdzīvošanai apstākļos, kad nav pieejamas iecienīto skujkoku sēklas un ir jābarojas ar jebkādām pieejamām sēklām. Neskatoties uz šo ģenētisko īpatnību, visas sugas ir atzīstamas par atšķirīgām sugām.[17]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.