Krievu alfabēta transliterācija
From Wikipedia, the free encyclopedia
From Wikipedia, the free encyclopedia
Krievu alfabēta transliterācija jeb romanizācija ir krievu valodas transliterācija no kirilicas uz latīņu alfabētu.
Transliterāciju izmanto, ja ir nepieciešams pārveidot krievu vārdus latīņu alfabētā, lai tos saprastu cilvēki, kuri nezin krievu valodu un kirilicu. Tāpat to izmanto krievu valodas pratēji datorsistēmās, kuram nav iespējas tieši ievadīt tekstu kirilicā. Tad tiek izmantota sistēma, kas latīņu alfabētā ievadīto tekstu automātiski konvertē kirilicā.
Izšķir īsto transliterāciju, kurā tiek nodrošināta sākotnējā kirilicas teksta viennozīmīga atpakaļatgūšana (reversā transliterācija), un transliterāciju, kurā pārveidotais teksts atpakaļ uz kirilicu nav viennozīmīgi iegūstams. Praksē bieži izmanto fonētisko transkripciju kādā konkrētā valodā.
Līdz mūsdienām eksistē daudzas transliterācijas sistēmas, kas nav savietojamas savā starpā. Neviena no tām nav ieguvusi lielu popularitāti, tāpēc praksē transliterācija bieži notiek, neievērojot vienotu standartu.[1]
Zinātniskā transliterācija, zināma arī kā "Starptautiskā zinātniskā sistēma", ir sistēma, kuru lietoja valodniecībā kopš 19. gadsimta. Tā ir bāzēta uz čehu alfabēta un bija pamats vēlākiem GOST un ISO standartiem.
ГОСТ 16876-71 standartu izstrādāja PSRS Ministru Padomes Ģeodēzijas un kartogrāfijas galvenā pārvalde. Šis bija vienīgais GOST standarts, kura netika izmantotas diaktriskās zīmes. 1978. gadā šo standartu pieņēma SEPP ar nosaukumu ST SEV 1362 (СТ СЭВ 1362).
Par ГОСТ 7.79 pamatu tika ņemts starptautiskais standarts ISO 9.
ГОСТ 7.79-2000 ir ISO 9:1995 adaptācija. Tas Krievijā pieņemts 2001. gada 4. septembrī un stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā, nomainot standartu ГОСТ 16876-71. Tas ir oficiāli pieņemts arī vairākās NVS valstīs, kurās izmanto kirilicu.
Standarti, kurus izdevusi Starptautiskā standartu organizācija (ISO).
ISO/R 9 tika izveidots 1954. gadā un atjaunināts 1968. gadā. Tas bija zinātniskās transliterācijas ISO adaptācija. Standarts aptver krievu un vēl septiņas slāvu valodas.
ISO 9:1995 ir pēdējais ISO transliterācijas standarts. Tam par pamatu bija ISO/R 9:1968, kurš tagad netiek izmantots. Tas ir pirmais standarts, kurā izmantota sistēma ar vienu rakstzīmi (pielietojot diaktriskās zīmes. Tas ļauj veikt pilnvērtīgu reverso transliterāciju.
ANO darba drupa UNGEGN 1987. gadā publicēja transliterācijas sistēmas rekomendāciju. Tā bija balstīta uz GOST 16876-71 1983. gada versiju. To mūsdienās var sastapt starptautiskos kartogrāfiskos izdevumos.
Amerikas bibliotēku asociācija un Kongresa bibiloteka (ALA-LC) romanizācijas tabulas slāvu alfabētiem tiek izmantotas Ziemeļamerikas bibliotēkās, kā arī Britu bibliotēkā kopš 1975. gada. Standarts atjaunots 1997. gadā. Sistēmas viennozīmīgā versija izmanto diaktriskās zīmes un divu zīmju savienotājsimbolus, bet praksē tie bieži netiek lietoti.
British Standard 2979:1958 ir Oksfordas universitātes izdevniecības galvenā sistēma,[2] un tās variāciju izmanto Britu bibliotēka, lai katalogizētu publikācijas, kas izdotas līdz 1975. gadam (jaunākiem izdevumiem izmanto ALA-LC transliterāciju).[3]
BGN/PCGN sistēma krievu valodai ir daļa no BGN/PCGN romanizācijas sistēmas, kuru izveidoja ASV Ģeogrāfisko nosaukumu padome (United States Board on Geographic Names jeb BNG) un Britu oficiālā lietojuma Ģeogrāfisko nosaukumu pastāvīgā padome (Permanent Committee on Geographical Names for British Official Use jeb PCGN). Krievu valodas sistēmu BGN pieņema 1944. gadā, PCGN — 1947. gadā.
BGN/PCGN sistēma veidota tā, lai angļu valodas zinātājs to relatīvi viegli varētu lasīt un izrunāt. Tā izmanto arī diaktriskās zīmes un vairāku zīmju apvienojumus. Neviennozīmīguma gadījumos var tikt izmantots viduspunkts (·).
Daudzās publikācijās tiek izmantota šīs sistēmas vienkāršota forma, parasti pārveidojot ë par yo, vienkāršojot -iy un -yy galotnes par -y, atmetot apostrofus, kas būtu nepieciešamiъ and ь.
1997. gada 26. maijā Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija izdeva pavēli par pasu noformēšanu pilsoņu izbraukšanai uz ārzemēm, kura bija noteikta vārdu un uzvārdu transliterācijas sistēma. Tā bija analoģiska BGN/PCGN, bet ar dažiem izņēmumiem (bez diaktriskajām zīmēm). 2003. gadā IeM izdeva šis sistēmas atjauninājumu.[4]
2010. gada 3. februārī Krievijas Federālais migrācijas dienests izdeva pavēli par jaunu ārzemju pasu izdošanas reglamentu.[5] Tajā tika iekļauta arī transliterācijas tabula pēc standarta ГОСТ Р 52535.1-2006.[6][7]
Kirilica | Zinātniskā | ISO/R 9:1968 | GOST 1971 | ANO; GOST 1983 | ISO 9:1995; GOST 2002 | ALA-LC | Britu standarts | BGN/PCGN | Pase 2003 | Pase 2010 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
А а | a | a | a | a | a | a | a | a | a | a |
Б б | b | b | b | b | b | b | b | b | b | b |
В в | v | v | v | v | v | v | v | v | v | v |
Г г | g | g | g | g | g | g | g | g | g | g |
Д д | d | d | d | d | d | d | d | d | d | d |
Е е | e | e | e | e | e | e | e | e, ye* | ye, e | e |
Ё ё | ë | ë | yo | ë | ë | ë | ë | ë, yë* | ye, e | e |
Ж ж | ž | ž | zh | ž | ž | zh | zh | zh | zh | zh |
З з | z | z | z | z | z | z | z | z | z | z |
И и | i | i | i | i | i | i | i | i | i | i |
Й й | j | j | j | j | j | ĭ | ĭ | y | y | i |
К к | k | k | k | k | k | k | k | k | k | k |
Л л | l | l | l | l | l | l | l | l | l | l |
М м | m | m | m | m | m | m | m | m | m | m |
Н н | n | n | n | n | n | n | n | n | n | n |
О о | o | o | o | o | o | o | o | o | o | o |
П п | p | p | p | p | p | p | p | p | p | p |
Р р | r | r | r | r | r | r | r | r | r | r |
С с | s | s | s | s | s | s | s | s | s | s |
Т т | t | t | t | t | t | t | t | t | t | t |
У у | u | u | u | u | u | u | u | u | u | u |
Ф ф | f | f | f | f | f | f | f | f | f | f |
Х х | x | ch | x | h | h | kh | kh | kh | kh | kh |
Ц ц | c | c | cz, c† | c | c | t͡s | ts | ts | ts | tc |
Ч ч | č | č | ch | č | č | ch | ch | ch | ch | ch |
Ш ш | š | š | sh | š | š | sh | sh | sh | sh | sh |
Щ щ | šč | šč | shh | šč | ŝ | shch | shch | shch | shch | shch |
Ъ ъ | ʺ | ʺ | ʺ | ʺ | ʺ | ʺ‡ | ʺ | ˮ | ʺ | – |
Ы ы | y | y | y' | y | y | y | ȳ (ui)** | y | y | y |
Ь ь | ʹ | ʹ | ʹ | ʹ | ʹ | ʹ | ʹ | ʼ | – | – |
Э э | è | ė | eh | è | è | ė | é | e | e | e |
Ю ю | ju | ju | yu | ju | û | i͡u | yu | yu | yu | iu |
Я я | ja | ja | уа | ja | â | i͡a | ya | ya | ya | ia |
Pirms 1918. gada zīmes | ||||||||||
І і | i | i | i, i'†† | ĭ | ì | ī | – | – | – | |
Ѳ ѳ | f | ḟ | fh | ḟ | f̀ | ḟ | – | – | – | |
Ѣ ѣ | ě | ě | уе | ě | ě | i͡e | – | – | – | |
Ѵ ѵ | i | ẏ | yh | ẏ | ỳ | ẏ | – | – | – | |
Pirms 18. gadsimta zīmes | ||||||||||
Ѕ ѕ | dz | – | – | – | ẑ | – | – | – | – | |
Ѯ ѯ | ks | – | – | – | – | – | – | – | – | |
Ѱ ѱ | ps | – | – | – | – | – | – | – | – | |
Ѡ ѡ | ô, o | – | – | – | – | – | – | – | – | |
Ѫ ѫ | ǫ, u | – | – | – | ǎ | – | – | – | – | |
Ѧ ѧ | ę, ja | – | – | – | – | – | – | – | – | |
Ѭ ѭ | jǫ, ju | – | – | – | – | – | – | – | – | |
Ѩ ѩ | ję, ja | – | – | – | – | – | – | – | – |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.