From Wikipedia, the free encyclopedia
Kosovas meži klāj aptuveni 41%[1][2] valsts teritorijas. Visvairāk mežu atrodas Kosovas dienvidrietumos, tostarp Pejes, Dečanas, Istokas, Junikas un Ģakovas[3] nomalēs, un tos aizsargā īpaši Kosovas Konstitūcijas punkti.[4]
_2.jpg)
Kosovas mežos saglabājusies bagāta flora un fauna, kas ir svarīga visam Balkānu reģionam. Kosovas flora satur aptuveni 25% Balkānu sugu un 18% no Eiropas floras sugām,[5] savukārt būtiskākie reģioni ar augstāku bioloģisko daudzveidību ir Šara kalni un Albānijas Alpi.[6] Tomēr Kosovas meži cieš no sezonāliem ugunsgrēkiem un nelikumīgas izciršanas.[7][8]
Kosovas mežiem ir valsts nozīme un pašlaik tos aizsargā vairāk nekā desmit īpaši likumi.[9] Tiek lēsts, ka to platība ir 464 800 hektāri (4,65 tūkst. km2), no kuriem 278 880 hektāri ir Kosovas Mežsaimniecības aģentūras pārvaldītais valsts īpašums un privātā īpašumā atrodas 185 920 hektāri.[10]
Meži ietekmē Kosovas klimatu un kalpo kā aizsardzības līdzeklis pret zemes eroziju. Daļa mežu ir pārveidota par dabas kūrortiem un atpūtas parkiem to ārstnieciskās vērtības dēļ. Aplēses rāda, ka kopējais meža koksnes apjoms ir aptuveni 40 miljoni m3, no kuriem apmēram 90 m3 ir uz vienu hektāru.[8][10]
Mežu klasifikācija saskaņā ar Kosovas mežsaimniecības aģentūru:[10]
| Meža tips | Platība hektāros | Izplatība% |
|---|---|---|
| Augstie meži | 66 000 | 15% |
| Zemie meži | 179 000 | 42% |
| Degradētie meži | 82 000 | 20% |
| Krūmi un krūmāji | 103,000 | 23% |
Aptuveni puse no visiem Kosovas mežiem attiecināmi uz 0 līdz 20 gadu vecuma klasi, bet pārējā daļa ir gandrīz vienādi sadalīta starp 20 līdz 40 gadiem, 40 līdz 60 gadiem un 60 līdz 80 gadiem.[10] Vairāk nekā divas trešdaļas no publiskajiem un privātajiem mežiem ir meži ar koku diametru virs 7 centimetriem, kuriem parasti ir lielāka vērtība.[8]
Bieži mežos sastopamās sugas Kosovā ir:[11]
Mežu platība Kosovā ir pietiekama, lai pat izciršanas apstākļos dotu ikgadēju mežu pieaugumu. Esošie 40 miljoni m3 koksnes ik gadu pieaug par aptuveni 1,3 miljoniem m3 jeb apmēram 3 m3 uz hektāru. No otras puses, tiek uzskatīts, ka gada pieprasījums pēc koksnes gadā ir aptuveni 1 miljons m3.[10] Šis milzīgais pieprasījums ir saistīts ar to, ka malka vēl joprojām ir visizplatītākais siltuma avots visā valstī. Tādējādi Kosovas mežu krājums katru gadu palielinās par 300 000 m3, kamēr pasaulē vērojams pretējais process.[12]
Aptuveni 4,39% Kosovas teritorijas ir aizsargāti parki.[13][14] Kopumā ir 97 aizsargājamās teritorijas, kas sastāv no dabas rezervātiem, reģionālajiem parkiem, dabas pieminekļiem un nacionālajiem parkiem. Lielākā aizsargājamā teritorija ir Šara kalnu komplekss ar kopējo platību 60 000 hektāru (600 km2), un tiek plānots par nacionālo parku pasludināt Albānijas Alpus.[13]
Pamatlikumu par mežu saglabāšanu 2003. gadā apstiprināja toreizējais Kosovas parlaments.[15] Kosovas Republikas Konstitūcija arī paredz, ka Kosovas meži ir jāaizsargā ar likumiem.[16] Kopš tā laika ir apstiprināti daudzi citi likumi, tostarp likums par vides aizsardzību un teritorijas plānošanas likums, taču to piemērošana joprojām ir ierobežota. Mežu nelegāla izciršana, ko veic privātpersonas, ir galvenā grūtība, ar ko pašlaik saskaras vides aizsardzības iestādes. Papildus tam, ka šī darbība kaitē mežiem kopumā, tā rada nopietnus draudus apdraudētajām floras un faunas sugām, kas apdzīvo nelegālās cirsmas.[17]
Pēdējais novērtējums par teritorijām, kas klātas ar mežiem Kosovā bijis 2012. gadā. Tomēr tad tika ņemti vērā tikai 92 756 hektāri jeb 20% no visiem Kosovas mežiem. Iepriekšējais novērtējums, kas tika pabeigts 2002. gadā, arī apkopoja datus par to pašu platību, atstājot 80% meža platību ārpus aprēķiniem. Šis datu trūkums rada neērtības telpiskajai plānošanai; stabilu stratēģiju izveide cīņai pret koku nelikumīgu izmantošanu arī ir ļoti sarežģīta, jo trūkst reālas informācijas par stāvokli. Turklāt ugunsgrēkus, kas mēdz notikt karstajos vasaras mēnešos, nevar pienācīgi izsekot, ja novērtējuma ziņojumi attiecas tikai uz vienu piekto daļu no visiem mežiem. Nākamais novērtējums ieplānots 2022. gadā un tas, iespējams, aptvers lielāku teritoriju.[18]
Kosovas iestādes mēģina pāriet uz atjaunojamo enerģiju, un malkas izmantošanas samazināšana ir daļa no stratēģijas.[19] Plānots atjaunināt enerģijas ražošanu no biomasas, galvenokārt meža koksnes, jo tas samazinātu oglekļa dioksīda un citu potenciāli indīgu gāzu emisiju. Šo uzlabojumu pašlaik atbalsta ES un Kosovas valdība, kas 2011. gadā kopīgi finansēja projektu, kura apjoms bija 2,7 miljoni eiro un 300 tūkstoši eiro, lai palīdzētu uzlabot meža apsaimniekošanas politiku un ieviest Eiropas standartus stabilai pārvaldībai.[20][21]
Svarīgākie Kosovas meži un to atrašanās vieta:[23][24]
| Meža nosaukums | Apgabals | Centra koordinātes |
|---|---|---|
| Šara kalni | Prizrena | 42.151°N 20.912°E |
| Prokļetije | Peja | 42.740°N 20.362°E |
| Priština | Priština | 42.676°N 21.215°E |
| Paštriks | Prizrena | 42.219°N 20.523°E |
| Mokna | Mitrovica | 42.857°N 20.536°E |
| Koritniks | Peja | 42.083°N 20.567°E |
| Jezerce | Ferizaja | 42.367°N 21.030°E |
| Nerodimļje | Ferizaja | 42.333°N 21.069°E |
| Žitiņje | Ferizaja | 42.232°N 21.294°E |
| Opoja | Prizrena | 42.126°N 20.679°E |
| Hajla | Peja | 42.545°N 20.208°E |
| Prugovacs | Priština | 42.751°N 21.208°E |
| Koznica | Priština | 42.640°N 21.371°E |
| Žegovacs | Ferizaja | 42.447°N 21.279°E |
| Raniļugs | Priština | 42.489°N 21.611°E |
| Gušica | Ģiļana | 42.286°N 21.299°E |
| Sļakovce | Mitrovica | 42.874°N 21.055°E |
| Dubočaks | Mitrovica | 42.845°N 20.730°E |
Kosovas mežu flora un fauna ir diezgan bagāta, pateicoties Vidusjūras klimatam un Baltās Drinas upei.[25] Šajā kontekstā Šara kalni un Albānijas Alpi ir divi svarīgākie Kosovas bioloģiskās daudzveidības objekti.[6] Šara meži ir biotopi 86 starptautiski nozīmīgām augstāko augu sugām, savukārt Albānijas Alpos mājvietu radušas 128 endēmiskās sugas.[26]
Kosovas meža aģentūra, kas ir daļa no Lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku attīstības ministrijas Kosovas valdībā, ir iestāde, kas atbildīga par Kosovas mežu apsaimniekošanu un ar to saistīto jautājumu risināšanu. Tās statusu piešķīris meža likums[15] un aģentūru veido vairākas mazākas nodaļas, kas nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu.
No Kosovas kopējiem meža resursiem — 40 miljoni m3 — aptuveni 1 miljons m3 tiek izmantots apkures vajadzībām. Pastāv liels koksnes izmantošanas vai eksportēšanas potenciāls, tomēr tikai neliela daļa koku tiek zāģēta rūpnieciskiem mērķiem. Pēdējo desmit gadu laikā rūpniecībā tika izmantoti tikai aptuveni 70 000 līdz 80 000 m3 kokmateriālu, lai gan ir pietiekams koksnes pieaugums, lai divkāršotu šo daudzumu.[10]
Kosovas mežos vasarā mēdz būt ugunsgrēki. Lielākie ugunsgrēki tika reģistrēti 2007. gada vasarā, kad aptuveni 5000 hektāru zemju cieta dabas un cilvēka izraisītu ugunsgrēku dēļ.[27][28] Šī situācija atkārtojās turpmākajās vasarās, bet 2013. gadā tika veikti sagatavošanās pasākumi, lai mazinātu turpmākos ugunsgrēkus.[29] Turklāt meža ugunsgrēki ir bīstami arī tādēļ, ka kalnos tie var izraisīt virkni citu dabas katastrofu, tostarp zemes nogruvumus. Lai gan ir bijuši vairāki mēģinājumi nodrošināties pret šādām katastrofām,[30] to risks joprojām pastāv. Turklāt šo ugunsgrēku dēļ flora un fauna tiek pastāvīgi apdraudētas.
Aptuveni 40% publiski pārvaldīto mežu un 29% no privātajiem meži Kosovā tiek nelikumīgi izcirsti.[8] Šara meži ir lielākais šo cirtēju darbības objekts; tikai 2008. gadā vien aptuveni 1800 m3 meža koksnes tika nelikumīgi izcirsti. Tas ir radījis finansiālus zaudējumus aptuveni pusmiljona eiro apmērā tikai šajā reģionā.[31] 2010. gadā kopumā ir bijušas 7 600 tiesas prāvas saistībā ar nelegālu izciršanu mežsaimniecībā, kuras tikušas visai lēni risinātas.[32][33] No otras puses, nelegāla mežu izciršana rada nopietnus draudus videi. Šādas darbības rezultātā visā valsts teritorijā, jo īpaši Prizrenas reģionā, lielas meža platības ir pārveidotas par zemēm lauksaimniecības vajadzībām.[34]
Ir organizēti vairāki valdības projekti, lai novērstu nelikumīgu mežu izmantošanu un identificētu teritorijas, kas ir lielākie šīs darbības upuri.
Germija ir reģionālais parks, kas atrodas Kosovas galvaspilsētas Prištinas ziemeļaustrumos un kura kopējā platība ir 6200 hektāru. Tas piedāvā vairākas pārgājienu takas kopā ar atpūtas iespējām, kā arī dažas slēpošanas trases.[35][36]
Brezovica ir populārs slēpošanas kūrorts ziemas laikā vietējiem iedzīvotājiem, jo tā atrodas izdevīgā vietā Šara kalnos. Tas ir atrodas 900 līdz 2500 metru augstumā virs jūras līmeņa. Brezovica piedāvā gan dažādus ziemas sporta veidus ziemā, gan pārgājienus siltākās sezonās.[37][38]
Serbija uzskata Kosovu un attiecīgi arī Kosovas mežus par tās sastāvdaļu. Uz 2019. gada februāri Kosovu par neatkarīgu no Serbijas valsti bija atzinušas 102 no 193 ANO dalībvalstīm.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
