Priština

Priština (serbu: Приштина, albāņu: Prishtina vai Prishtinë) ir Kosovas galvaspilsēta.

Priština Приштина
Karogs Emblēma
Priština
Koordinātas: 42°40′N 21°10′E
Valsts	Kosova
Platība
• Kopējā	854 km2
Augstums	652 m
Iedzīvotāji (2011)[1]
• kopā	198 897
• blīvums	232,1/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	www.prishtina-komuna.org
Priština Vikikrātuvē

Kaut arī starptautiski tiek atzīta par Serbijas pilsētu, pēc 1999. gada Kosovas kara tāpat kā visa Kosova atradās ANO administratīvā (t.s. UNMIK) un NATO militārā (t.s. KFOR) pārziņā. Kopš 2008. gada 17. februārī tā ir jaunizveidotās Kosovas valsts galvaspilsēta. Mūsdienās pilsētu apdzīvo galvenokārt albāņi. Ir neliels skaits serbu, bosniešu un čigānu. Pilsētā ieplūduši daudzi albāņu bēgļi no apkārtējiem apgabaliem, tāpēc tiek lēsts, ka faktiskais iedzīvotāju skaits pilsētā ir ap 500 000.

Vēsture

Senās Romas laikos Prištinas apkārtnē bija pilsēta Ulpiāna (Ulpiana). Bizantijas imperators Justiniāns I to nopostīja, bet pēc tam atjaunoja. Pēc slāvu ierašanās Balkānos Priština kļuva par ievērojamu serbu pilsētu. Karalis Stefans Milutins izvēlējās Prištinu par Serbijas galvaspilsētu. Tā bija Nemaniču un Brankoviču dinastijas karaļu galvaspilsēta līdz liktenīgajai Kosovas kaujai 1389.gadā, kad Osmaņu impērija sakāva apvienotos serbu un bosniešu spēkus.

1459. gadā Osmaņu impērija iekļāva Serbiju impērijas sastāvā. Osmaņu impērijas sastāvā pilsēta ieguva musulmaņu pilsētas iezīmes, jo daudzi iedzīvotāji pievērsās islāmam. 1912. gadā Priština līdz ar Kosovu īsu brīdi iekļāvās Albānijas sastāvā, tomēr 1918. gadā tā tika iekļauta Serbu, horvātu un slovēņu karalistē. Otrā pasaules kara laikā Kosova līdz ar Prištinu tika iekļauta Lielalbānijas sastāvā, tomēr kara beigās tā atkal nokļuva Dienvidslāvijā kā Kosovas sociālistiskā autonomā apgabals galvaspilsēta.

1970. gadā, pēc studentu nemieriem, tika nodibināta neatkarīga Prištinas universitāte, kura kļuva par albāņu kultūras centru. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas etniskais sastāvs būtiski mainījās, jo albāņiem bija lielāks dzimstības līmenis, kā arī tie intensīvi migrēja uz pilsētu no apkārtējiem apgabaliem. Rezultātā 1980. gados pilsētas iedzīvotāju vairākums bija albāņi. 1990. gadā Slobodana Miloševiča vadītās Dienvidslāvijas varas iestādes likvidēja Kosovas autonomiju. No universitātes tika atlaisti daudzi pasniedzēji un studenti. Kad Kosovas Atbrīvošanas armija sāka cīņu pret serbu varasiestādēm, Prištinā bija diezgan mierīgi, jo tā bija galvenā Kosovas pilsēta, kuru kontrolēja serbu varas iestādes. 1999. gada 24. martā, kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai, Prištinā izcēlās ielu cīņas. Serbu armija veica etniskās tīrīšanas akcijas. Tomēr pēc kara beigām etniskās tīrīšanas akcijas savukārt veica albāņu puse, un no pilsētas tika padzīti apmēram 40 000 serbu iedzīvotāju. Pašlaik Prištinā serbu iedzīvotāju ir mazāk par 2000.

Cilvēki

Prištinā ir dzimuši:

• Etrits Beriša (Etrit Berisha, 1989) — Albānijas futbolists;
• Loriks Cana (Lorik Cana, 1983) — Albānijas futbolists;
• Era Istrefi (1994) — Kosovas dziedātāja;
• Albins Kurti (Albin Kurti, 1975) — Kosovas politiķis;
• Atde Nuhiu (Atdhe Nuhiu; 1989) — Kosovas futbolists;
• Rita Ora (Rita Sahatçiu Ora, 1990) — britu dziedātāja;
• Amirs Rahmani (Amir Rrahmani, 1994) — Kosovas futbolists.

Sports

Futbols

• KF Flamurtari (futbola klubs).
• KF 2 Korriku (futbola klubs).
• KF Ramiz Sadiku (futbola klubs).
• KF Kosova Prishtinë (futbola klubs).
• „Ramiz Sadiku“ stadions (ietilpība: 5000).
• „Flarmurtari“ stadions (ietilpība: 2500).
• „Fusha Sportive 2 Korriku“ stadions (ietilpība: 1000).

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Priština.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)

1. «Municipal Profile 2018 –Prishtinë/Priština Region» (angļu valoda). Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. 2018. Skatīts: 28 marts 2023.