From Wikipedia, the free encyclopedia
Kopāls ir dzintaram līdzīgi fosilizēti vai daļēji fosilizēti tropiskās joslas koku sveķi, jo īpaši aromātiskie sveķi no kopāla koka (Protium copal), kas ir jaunāki par 30 miljoniem gadu. Mūsdienās ar to tiek apzīmēti visi tropiskie sveķi.[1][2][3][4][5] Gandrīz identiski dzintaram pēc izcelsmes, īpašībām un izskata, bet to galvenā atšķirība ir vecums.[6]
Kopāls var saturēt kukaiņu un nelielus augu ieslēgumus.[2] Nosaukums, balstoties uz spāņu jūrasbraucēju teiktā, cēlies no acteku (navatlu) valodas, kas nozīmē "smaržīgi dūmi", pārtulkots angļu valodā 1577. gadā, pēcāk parādījies arī citās valodās.[5][7] Acteki uzskatīja kopāla sveķus par "koku asinīm", tie bija svēti un vērtīgi.[3][5][8]
| Stāvoklis istabas temperatūrā | Cieta viela |
| Krāsa | Dzeltens, dzeltenbrūns, retāk bāli dzeltens |
| Cietība | 2 — 2,5 |
| Blīvums | 1,04-1,13 |
| t° kušanas | 180°-340 °C (Atkarīgs no kopāla veida) |
| Stabilitāte | Stabils |
| Korodēšanas spēja | Nekorodē |
| Elastība | Elastīgs |
Kopāls ir degošs materiāls, kas augstas temperatūras ietekmē var eksplodēt, liesmu dzēšanas veids atkarīgs no uguns lieluma.[9] Sasniedzot kušanas temperatūru, ļoti ātri kļūst mīksts.[12]
Kopāls nav īpaši bīstams cilvēkiem, ja netiek norīts, toties saskarsmē ar ādu un acīm vai ieelpojot var izraisīt kairinājumu.[9] Lietojot kā vīraku, kopāls var būt bīstams mājdzīvniekiem, radot deguna gļotādas kairinājumu un iespējamas arī elpošanas problēmas, simptomus var mazināt ar labu telpu ventilēšanu un ierobežojot dzīvnieku pieeju sveķiem un telpām, kurās tas ir izmantots.[13][14][15]
Pēc formas sacietējuši kopāli ir plakani, ne pārāk biezi, ieapaļi, nereti iegareni, vēl neslīpētiem un sveķiem mēdz būt izteiktāks reljefs, tie ir mākoņaināki, toties svaigi sveķi ir ļoti gludi un spīdīgi.[4]
Sastopami un tiek iegūti Meksikā, Centrālamerikā, Sjerraleonē, Angolā, Mozambikā, Zanzibārā(Tanzānijā), Gabonā, Jaunzēlandē, Madagaskarā, Japānā, Dominikānas Republikā, Indijā, Brazīlijā un Kolumbijā.
Iegūstams gan ievācot no kokiem, gan upēs un citās ūdenstilpēs. Vairāki kopāli satur fosilijas. Atkarībā no ieguves vietas un izcelsmes koka sugas, var atšķirties kopālu veids.[2][4][6][8][10][16]
Kopāli ir radušies fosilizējoties koku sveķiem, kas izdalījušies kaitēkļu, vēlāk arī cilvēku darbības rezultātā.[3]
Izmanto:
Mūsdienās vispopulārākais kopālu pielietojums ir vīrakā. Tiem joprojām ir liela nozīme Meksikas un Centrālamerikas valstu kultūrās festivālu laikā.[3]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
