latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece From Wikipedia, the free encyclopedia
Klāra Anna Luīze Kalniņa (dzimusi Veilande) (1874–1964) bija latviešu zobārste un sabiedriskā darbiniece. Tautas padomes locekle (1918), Satversmes sapulces deputāte. Paula Kalniņa dzīvesbiedre, Bruno Kalniņa māte.[1]
| Klāra Kalniņa | |
|---|---|
 | |
| Satversmes sapulces deputāte | |
|
Amatā 1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1874. gada 25. februārī Jēkabnieku pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1964. gada 21. novembrī (90 gadu vecumā) Stokholma,  Zviedrija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Pauls Kalniņš |
| Profesija | zobārste |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
Dzimusi 1874. gada 25. februārī Jēkabnieku pagastā „Vanču” mājās zemnieka Veilanda ģimenē. Mācījās privātajā vācu Jelgavas Dorotejas skolā un Jelgavas sieviešu ģimnāzijā (1894-1896). Ģimnāzijas laikā Klāra iestājās skolnieču pulciņā „Austra”, iesaistījās Jaunās strāvas sociālistiskajā kustībā un 1895. gadā pirmo reizi satika savu nākamo vīru Paulu Kalniņu. Sāka studēt zobārstniecību Pēterpilī, bet studijas pabeidza Tērbatas Universitātē.
1901. gadā Kalniņu ģimene apmetās uz dzīvi Jelgavā, iestājās Latvijas Sociāldemokrātiskajā Strādnieku partijā (LSDSP) un piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos. Reakcijas laikā 1906. gadā kopā ar vīru devās uz Cīrihi Šveicē, kur tikās ar Jāni Akurateru, Kārli Skalbi, Raini un Aspaziju. Tā paša gada decembrī Kalniņi atgriezās dzimtenē, kur turpināja politisko darbību LSDSP Centrālajā komitejā un laikraksta "Cīņa" redakcijā. Pirmā pasaules kara laikā pārcēlās uz Pēterpili, kur darbojās Latviešu Bēgļu Centrālās komitejas preses nodaļā.
Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā kopā ar dēlu Bruno atgriezās Rīgā, tika 28. augustā ievēlēta par Rīgas domes deputāti, bet jau 3. septembrī Domes darbību pārtrauca Rīgas vācu okupācija. 1918. gada 17. jūnijā viņa bija viena no LSDSP darbības atjaunotājām. 1918. gadā bija Tautas padomes locekle, piedalījās Latvijas valsts pasludināšanas aktā 18. novembrī. 1920. gadā ievēlēta par Latvijas Satversmes sapulces deputāti. Vēlāk bija LSDSP Rīgas komitejas locekle, vadīja partijas LSDSP Sieviešu sekciju un bija Sociālistu internacionāles sieviešu komitejas locekle.[2]
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās. 1945. gada 26. augustā Becavas ciemā pie Lustenavas, Sabiedroto okupētajā Austrijā nomira viņas vīrs Pauls Kalniņš.[3]
Pēc vīra nāves pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā, piedalījās latviešu sociāldemokrātu Stokholmas grupas darbā, Sociālistu internacionāles atjaunošanas kongresā Frankfurtē (1951) un Sociālistisko sieviešu sapulcē Vīnē (1957). Publicējās mēnešrakstā "Brīvība", bija Latvijas PEN Kluba biedre.
Mirusi 1964. gada 21. novembrī Stokholmā. Apglabāta Heselbijas kapos.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
