From Wikipedia, the free encyclopedia
Karniolas medusbite (Apis mellifera carnica; dažādos reģionos arī Karintijas medusbite, Krainas medusbite, Karpatu medusbite)[1] ir rietumu medusbišu Eiropas medusbišu pasuga, kas pielāgojusies Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas videi. Pasuga nosaukta par godu vēsturiskajam Karniolas (Krainas) reģionam, kurš atradās mūsdienu Slovēnijā, un ir vistālāk ziemeļos mītošā no Balkānu populācijas Eiropas medusbitēm. Mūsdienās tā ir viena no visā pasaulē visvairāk audzētajām medusbišu pasugām.[2]
Karniolas medusbite Apis mellifera carnica (Polmans, 1879) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Plēvspārņi (Hymenoptera) |
Dzimta | Bišu dzimta (Apidae) |
Cilts | Medusbišu cilts (Apini) |
Ģints | Medusbites (Apis) |
Suga | Eiropas medusbite (Apis mellifera) |
Pasuga | Karniolas medusbite (Apis mellifera carnica) |
Karniolas medusbite Vikikrātuvē |
Pasuga ir kļuvusi par vienu no populārākajām biškopju vidū, pateicoties tās labajai spējai aizsargāties pret slimībām, tajā pašā laikā esot saudzīgai pret biškopjiem. Šīs bites labi pielāgo strādnieku populāciju nektāra pieejamībai, ātri variējot strādnieku bišu populācijas lielumu atbilstoši pieejamās barības daudzumam. Pateicoties tam, bagātīga nektāra periodos "karniolietes" ir ar lielu strādnieku skaitu un tādējādi šajos periodos savāc un uzglabā lielu daudzumu medus un ziedputekšņu. Tās ir pielāgojušās vēsākam klimatam nekā pasaulē vispopulārākās "itālietes".
Latvijā Karniolas medusbites ("krainietes") biežāk audzē Vidzemē, kur svarīgāka spēja labi pārziemot.[5]
Karniolas medusbites ir aptuveni tāda paša izmēra kā saimniecībā populārās Itālijas medusbites (A. m. ligustica), taču atšķiras ar to parasti tumši brūni pelēko krāsu, ko atvieglo pieklusinātas gaišāk brūnas krāsas svītras. Viņu hitīns ir tumšs, bet uz ķermeņa ir iespējams atrast gaišākas vai brūnas krāsas gredzenus un punktus. Neizteiksmīgā krāsojuma dēļ viņas sauc arī par "pelēkajām bitēm".[6]
"Karniolietes" ir gandrīz tikpat lielas un garas kā Latvijā parastā pasuga — Eiropas tumšā medusbite (A. m. mellifera), lai gan to vēders ir daudz plānāks. Turklāt Karniolas medusbitei ir ļoti gara mēle (6,5 līdz 6,7 mm), kas ir svarīgi āboliņa audzētājiem, īsa elkoņa locītava un ļoti īsi matiņi.[6]
Ar pigmentācijas vērtējumu no 0 (pilnīgi tumšs) līdz 9 (pilnīgi spilgti dzeltens) A. m. carnica novērtē kā 1,3, kamēr "Eiropas tumšās" A. m. mellifera vērtējums ir 2,1 un košās A. m. Ligustica iegūst 7,8 punktus.
Krievijā no Karniolas medusbites atsevišķi izdala Karpatu medusbiti A. m. carpatica, tomēr Rietumos šo atdalījumu neatzīst.[4]
Carnica pasugas ietvaros, pēc Frīdriha Rutnera domām, var identificēt divas grupas ar salīdzinoši nelielām īpašību atšķirībām, kuras nevar tik precīzi atšķirt vienu no otras, lai varētu runāt par atsevišķu pasugu: Alpu populācija (Austrija, Slovēnija, Slovākija) un Panonijas populācija (Ungārija, Karpati, liela daļa bijušās Dienvidslāvijas).[1]
Karniolas medusbišu dzimtais reģions ietver Slovēniju, Austrijas, Horvātijas, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas daļas.
1937. gadā Trešais reihs arī biškopībā īstenoja rasu politiku, lai aizsargātu un veicinātu Eiropas tumšās medusbites kā savas ideoloģijas "Asinis un augsne" paplašinājumu (Blut und Boden — nacistu sauklis, kas nosaka grupu ar vienotu izcelsmi un ģeogrāfisku apgabalu),[7] aizliedzot citu medusbišu importu un regulējot bišu audzēšanu; tomēr atvieglojums tika pieļauts nedaudziem Karniolas medusbišu kopējiem Vācijas dienvidos, kas kopumā veidoja 13%. Bet pēc Austrijas aneksijas 1938. gadā A. m. carnica audzētāju skaits reihā pieauga līdz 31%. 1939. gadā tika veikti pasākumi, lai samazinātu "karnioliešu" skaitu apmēram par 95%. Biškopības literatūrā tajā laikā tika izmantota nacionālsociālistu idejiskā leksika, piemēram, "Svešie trani ir jāiznīcina".
Tomēr, sākot ar 1940. gada ziemu, biškopību visā Vācijā izpostīja plaša slimība, un ierobežojumi attiecībā uz izturīgāko "karnioliešu" audzēšanu tika atcelti. Pēc kara šī retorika tika atmesta, un Vācijas biškopības biedrības nolēma paturēt tikai A. m. carnica, kā rezultātā Eiropas tumšā medusbite tagad kļuvusi par apdraudētu pasugu Vācijā.[8][9]
Kopš 1984. gada Ļubļanā darbojas Karniolas medusbišu selekcijas birojs, kurš atlasa, apgādā un pārbauda tā izvēlētus biškopjus.[10] Līdzīga situācija ir Austrijas Karintijā, kur saskaņā ar Karintijas reģionālās biškopības asociācijas ciltsdarba ziņojumu 2014. gadā bija tikai 20 oficiāli atzīti "karnioliešu" audzētāji. Saskaņā ar spēkā esošo Karintijas biškopības likumu Karintijā ir atļauts turēt tikai Karniolas medusbišu "tīršķirnes" bites, citām pasugām nepieciešama īpaša atļauja. Šāda pati kārtība noteikta Vīnē.[11]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.