Kajaks (Larus canus) ir vidēja auguma kaiju dzimtas (Laridae) putnu suga, kurai ir 4 pasugas.[1][2][3] Tas ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas ziemeļu daļā. Lielākā daļa populācijas, izņemot Islandes, Ziemeļu jūras un Baltijas jūras piekrastes populācijas un dažas Kanādas krasta populācijas, ziemot dodas uz dienvidiem.[4]

Šis raksts ir par putnu. Par citām jēdziena kajaks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ātrie fakti Kajaks Larus canus (Linnaeus, 1758), Klasifikācija ...
Kajaks
Larus canus (Linnaeus, 1758)
Thumb
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaKaiju dzimta (Laridae)
ĢintsKaijas (Larus)
SugaKajaks (Larus canus)
Kajaks Vikikrātuvē
Aizvērt

Izplatība

Thumb
Kajaks Latvijā ir parasts ligzdotājs
Thumb
Ziemā uz baltās galvas ir tumšāku spalviņu svītrojums

Kajaks izplatīts Eiropas ziemeļrietumos, Centrāleiropā, areāls plešas tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijai līdz Kamčatkai. Eiropas migrējošie putni dodas uz Atlantijas okeāna krastu Francijā un Portugālē, uz Vidusjūras, Melnās jūras un Persijas līča krastiem.[4][5] Āzijas populācijas ziemo Kaspijas jūras dienvidpiekrastēs un Klusā okeāna krastos Āzijā, sasniedzot Vjetnamu, bet Ziemeļamerikas ligzdotāji dodas uz Klusā okeāna krastu Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sasniedzot Lejaskaliforniju Meksikā.[4] Lielākā kajaku populācija mājo Eiropā, sastādot 80—90% no sugas kopējās populācijas. Tas ir apmēram viens miljons pāru.[6] Salīdzinoši Aļaskas populācijas kopējais lielums ir apmēram 10 000 pāru.[2]

Latvijā

Kajaks Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs, ligzdo ap 500—600 pāru. Šī suga ir arī ļoti parasta ceļošanas laikā un ziemas sezonā piejūras zonā. Latvijā sastopama nominālpasuga Larus canus canus.[5] Rudens migrācijā, kā arī uz ziemošanu var ieceļot Krievijas pasuga L.c.heinei, tomēr šīs pasugas novērošana nav droši pierādīta.[5]

Izskats

Kajaks ir vidēji liels jūrasputns, kas ārēji ir ļoti līdzīgs sudrabkaijai, bet ir par to pamanāmi mazāks. Otra līdzīgā suga ir gredzenknābja kaija, par kuru kajaks ir tikai nedaudz mazāks. Kajaka ķermeņa garums ir 40—46 cm, spārnu plētums nominālpasugai ir 110–125 cm, svars 290—480 g. Lielākā ir Kamčatkas pasuga, kuras svars var sasniegt 586 g.[2][3] Kajaka mugura un spārni ir gaiši pelēki, spārnu gali melni ar baltiem spoguļiem, viss pārējais ķermeņa apspalvojums balts. Visgaišākā no pasugām ir nominālpasuga, bet vistumšākā Krievijas kajaks.[2][3] Kājas un knābis ir zaļganīgi dzelteni, uz knābja lielai daļai īpatņu pašā galā ir vāji saskatāma, tumša josliņa. Galva apaļa.[7] Ziemā uz baltās galvas ir tumšāku spalvu svītrojums. Jauno putnu muguras ir brūngani, melni raibumotas, kājas pelēkas un spārnu spoguļi vāji izteikti.[2][7][8]

Uzvedība un barošanās

Thumb
Kajaka cālēns ligzdā
Thumb
Kajakam ir samērā liela ligzda

Kajaks ir ļoti enerģisks un aktīvs lidotājs, bet nekad neielido tālu prom no krasta jūrā.[7][9] Samērā bieži tās lielos baros ieklejo iekšzemē, lai barotos lauksaimniecības tīrumos.[9] Kā visas kaijas arī šie putni ir visēdāji. Tas barojas ar zivīm, maziem zīdītājiem, kukaiņiem, maitu un bieži sastopams arī pilsētu izgāztuvēs, īpaši ziemā. Viena no iecienītām barībām ir sliekas, kuru dēļ kajaki mēdz apmeklēt tikko artas aramzemes.[7]

Ligzdošana

Kajaki veido monogāmus pārus un parasti apvienojas ligzdošanai kolonijās, kurās var būt 2—320 pāri. Reizēm tie ligzdo pa vienam vai kopīgā kolonijā ar sudrabkaijām.[7] Pāri izveidojas pirms putni ierodas ligzdošanas vietās.[9] Kolonija parasti atrodas ūdenskrātuvju krastā vai purvos. Ligzda ir liela, kuru parasti būvē tikai mātīte. Tā tiek sakrauta no dažādiem materiāliem: jūras zālēm, smalkiem zariņiem, sūnām, mizas un sausas zāles. Tēviņš reizēm pienes būvēšanai kādu materiālu, bet parasti atrodas nelielā attālumā un procesā nepiedalās.[9] Tā tiek būvēta uz zemes, nelielā kokā vai uz ēku jumtiem.[7] Dējumā ir 2—5 gaiši brūnas vai olīvzaļas olas ar raibumiņiem.[7] Perē abi vecāki, kā arī par putnēniem rūpējas abi vecāki.[9] Inkubācijas periods ilgst 24—26 dienas. Pirmās 4 dienas vecāki baro putnēnus tikai ar kukaiņiem un mazām zivtiņām. Kad jaunie putni sasniedz 20 dienu vecumu, tie sāk barību meklēt arī paši, bet vecāki tos turpina barot, līdz jaunie kajaki sasniedz 8 nedēļu vecumu.[9] Jaunie putni apspalvojas 30—35 dienu vecumā. Kajakam ir salīdzinoši garš mūžs, kas var sasniegt 24 gadus.[7]

Sistemātika

Kajakam ir 4 pasugas (Ziemeļamerikas kajaks bieži tiek sistematizēts kā atsevišķa suga):[2][3]

Atsauces

Ārējās saites

Wikiwand in your browser!

Seamless Wikipedia browsing. On steroids.

Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.

Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.