From Wikipedia, the free encyclopedia
Kaiju apakšdzimta (Larinae) ir viena no kaiju dzimtas (Laridae) jūrasputnu apakšdzimtām, kas apvieno 52 sugas un kas tiek iedalītas 10 ģintīs.[1] To tuvākie radinieki ir zīriņu apakšdzimtas (Sterninae) sugas. Līdz pat 21. gadsimtam lielākā daļa kaiju apakšdzimtas sugu tika klasificētas kaiju ģintī (Larus), bet, attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, apakšdzimtas sistemātika ir ievērojami mainījusies, un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis.[2]
| Kaiju apakšdzimta Larinae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Kaiju dzimta (Laridae) |
| Apakšdzimta | Kaiju apakšdzimta (Larinae) |
 Kaiju apakšdzimta Vikikrātuvē | |
Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 kaiju apakšdzimtas sugas: kajaks (Larus canus), sudrabkaija (Larus argentatus), reņģu kaija (Larus fuscus), melnspārnu kaija (Larus marinus), Kaspijas kaija (Larus cachinnans), Vidusjūras kaija (Larus michahellis), Kamčatkas kaija (Larus schistisagus), lielā polārkaija (Larus hyperboreus), mazā polārkaija (Larus glaucoides), zivju kaija (Ichthyaetus ichthyaetus), melngalvas kaija (Ichthyaetus melanocephalus), acteku kaija (Leucophaeus atricilla), lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus), mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus), trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla), sārtā kaija (Rhodostethia rosea), un šķeltastes kaija (Xema sabini).[3] Visbiežāk sastopamās kaijas Latvijā ir lielais ķīris, sudrabkaija un kajaks.[4]
No 10 kaiju apakšdzimtas ģintīm Latvijā novērotas 7 ģintis: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa), ķīri (Chroicocephalus), šķeltastes kaijas (Xema), sārtās kaijas (Rhodostethia) un zivju kaijas (Ichthyaetus).
Kaiju apakšdzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli jūrasputni. Mazākais apakšdzimtā ir mazais ķīris, kura ķermeņa garums ir 25 cm, svars 68 g,[5] bet apakšdzimtas lielākā ir melnspārnu kaija, kuras ķermeņa garums var sasniegt 79 cm, bet svars 2,3 kg.[6] Visām kaiju sugām ir samērā līdzīgas ķermeņa formas un proporcijas: palieli, masīvi ķermeņi, gari spārni un samērīgi kakli. Gandrīz visām sugām (izņemot trīs) astes ir noapaļotas. Šķeltas astes ir šķeltastes kaijai, sārtajai kaijai un Galapagu kaijai (Creagrus furcatus). Kaijām ir arī samērīgi garas kājas (garākas kā zīriņiem) un pēdas ar peldpleznām. Visbiežāk kaiju apsplavojums ir balts vai pelēks, ļoti bieži ar melnām pazīmēm uz spārniem un astes. Galva visbiežāk ir balta vai tumša — tumši brūna, pelēka vai melna. Galvas apspalvojums var arī būt mainīgs un atšķirties vairošanas sezonā no pārējā gada laika.[7] Tām ir spēcīgi, viegli pagarināti knābji, kuru gals ir noliekts uz leju. Lielākajām sugām knābji ir salīdzinoši masīvāki kā mazākajām sugām. Knābis bieži ir dzeltens, oranžs vai sarkans.[7]
Kaiju apakšdzimtas mazākā auguma sugām, lai pieaugtu un sasniegtu dzimumbriedumu, vajadzīgi 2 gadi, vidēja auguma kaijām — 3 gadi, bet lielajām — 4 gadi. Kaiju aprakstos attiecīgi mēdz lietot apzīmējumus — divu gadu kaijas, trīs gadu kaijas un četru gadu kaijas. Jaunajiem putniem visus šos gadus ir atšķirīgs apspalvojums no pieaugušiem īpatņiem. Turklāt katru gadu apspalvojums mainās, kļūstot arvien līdzīgāks pieaugušiem putniem. Pieredzējis putnu vērotājs pēc jaunputna apspalvojuma var noteikt tā vecumu.[8]
Kaijas no visiem jūrasputniem ir vismazprasīgākās pret barību, tās barojas ar gandrīz jebko, ko var atrast. Tās pamatā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, ūdens bezmugurkaulniekiem, turklāt kaijas barojas gan ar dzīviem upuriem, gan maitu.[7] To ķermeņu uzbūve un anatomija tām atļauj justies vienādi ērti gan lidojot, gan peldot, gan staigājot. Kaijas staigāšanai pa sauszemei ir vislabāk piemērotie jūrasputni un mazāka auguma sugas uz sauszemes ir veiklākas nekā lielās sugas. Lidojumā kaijas ir veiklas un akrobātiskas, turklāt tās ļoti viegli paceļas gaisā.[7] Kaijām ir ierobežotas iespējas ienirt, tādēļ tās nevar aizsniegt dziļāku zemūdens medījumu. Tādēļ, lai medītu dziļākos ūdeņos dzīvojošu medījumu, tās bieži seko lielajiem ūdens zīdītājiem, kas savukārt izbiedē iespējamos upurus, tiem liekot pacelties ūdens augšējos slāņos.[9]
Kaiju apakšdzimtas sugas ir sastopamas visā pasaulē. Tās ligzdo visos pasaules kontinentos, Antarktīdas krastus ieskaitot, kā arī tās ligzdo Arktikas reģionā. Daudzas sugas ligzdo kolonijās gar jūras vai okeāna krasta līniju, priekšroku dodot salām. Tās retāk sastopamas tropu salās, lai gan dažas sugas mājo, piemēram, Galapagu salās un Jaunkaledonijā. Ir arī izņēmumi, piemēram, pelēkā kaija (Leucophaeus modestus) ligzdo iekšzemē, sausā tuksnesī, tālu prom no ūdens. Kopumā sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem var iedalīt trīs atšķirīgās grupās: jūras tuvumā ligzdojošās, saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās un iekšzemē ligzdojošās.[7]
Liela daļa kaiju sugu ir migrējošas, tās ligzdo vēsākos reģionos, bet ziemo siltākos. Dažas sugas pārlido lielus attālumus, piemēram, Franklina kaija (Leucophaeus pipixcan), kura no Kanādas ziemot dodas uz Dienvidameriku, vai reņģu kaija (Larus fuscus). Tomēr lielākā daļa sugu nemigrē tik tālu. Daudzas sugas pārziemo atklātas jūras krastā, nelielā attālumā no ligzdošanas areāla.[7]
.jpg)
Kaiju apakšdzimta (Larinae)
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
