In medias res
From Wikipedia, the free encyclopedia
Stāstījuma sākums in medias res (latīņu: darbības vidū) nozīmē, ka darba pirmā aina ir visspraigākā notikuma attēlojums (sk. ab ovo, ab initio).[1] Bieži ekspozīcija tiek apieta un aizpildīta pakāpeniski, vai nu caur dialogu, atmiņām vai aprakstu par pagātnes notikumiem. Piemēram, "Hamlets" sākas pēc Hamleta tēva nāves. Tēli atsaucas uz karaļa Hamleta nāvi, pirms to parāda sižets, jo luga ir vairāk vērsta uz atriebību, nekā uz pašu tēlu motivāciju, Šekspīrs izmanto in media res, lai izvairītos no nevajadzīgas ekspozīcijas.
Darbi, kas izmanto in medias res, bieži to dara caur atmiņām un nelineāru stāstījumu, lai parādītu svarīgus notikumus, kas noveduši līdz stāstā jau minētiem notikumiem. Piemēram, Homēra "Odisejā" lasītājs no sākuma uzzina par Odiseja ceļojumu, kad viņš ir sagūstīts Kalipso salā. Vēl vēlāk var uzzināt no 9. līdz 12. grāmatas, ka lielākā daļa no Odiseja piedzīvojumiem norisinājās pirms tam. Savukārt Homēra "Iliādā" ir salīdzinoši maz atsauču uz iepriekšējiem notikumiem, kamēr tā sākās Trojas kara vidū.