Odiseja
sengrieķu episkā poēma, par kura autoru uzskata Homēru / From Wikipedia, the free encyclopedia
“Odiseja” (sengrieķu: Ὀδύσσεια, Odýsseia) ir viena no divām nozīmīgākajām sengrieķu episkajām poēmām. Par tās autoru uzskata aklo sengrieķu dzejnieku Homēru un tiek lēsts, ka tikusi sacerēta 9. vai 8. gadsimtā p.m.ē. Homēram tiek piedēvēts arī otrs lielākais Senās Grieķijas eposs — “Iliāda”, kas tapis agrāk. Eposa sižets aizgūts no varoņteiksmu cikla par Trojas karu. Odisejas kompozīcija ir sarežģītāka par Trojas kara varoņteiksmu kompozīcijām, eposam ir vairākas darbības vietas. Episko poēmu “Odiseja” veido 24 dziedājumi, kas sadalīti ik pa četriem 6 daļās; tā rakstīta daktila heksametrā. Tajā tiek stāstīts par Itakas valdnieku Odiseju, par viņa atgriešanos mājās no Trojas kara. Mājās viņš atgriežas 20 gadus no brīža, kad devās prom uz Trojas karu, tādēļ termins “odiseja” tiek izmantots arī, lai apzīmētu ilgu ceļojumu ar daudziem piedzīvojumiem.[1] Odiseja prombūtnes laikā viņa sieva Pēnelope un dēls Tēlemahs ir spiesti cīnīties pret preciniekiem, kuri izšķiež Odiseja mantu un vēlas apņemt Pēnelopi par sievu.
- Šis raksts ir par poēmu. Par citām jēdziena Odyssey nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
“Iliāda” un “Odiseja” ir senākie Eiropas literatūras darbi, kas saglabājušies līdz mūsdienām. 1890. gadā pirmo reizi “Odiseja” tika iztulkota latviešu valodā — Jelgavā tika izdots Kārļa Mīlenbaha tulkojums, bet Rīgā tika izdots Ernesta Dinsberga tulkojums.[2]