Iekšējā Mongolija

Iekšējā Mongolija (mongoļu: ; ķīniešu: 内蒙古自治区; piņjiņs: Nèi Měnggǔ Zìzhìqū) ir autonomais reģions Ķīnas ziemeļos, kas dibināts 1947. gada 1. maijā, pirmais no Ķīnas autonomajiem reģioniem. Galvaspilsēta — Huhoto, lielākā pilsēta ir Baotou.

Iekšējā Mongolija
autonoms reģions
内蒙古自治区
Iekšējās Mongolijas stepes
Iekšējās Mongolijas atrašanās vieta Ķīnā
Valsts	Ķīna
Dibināts	1947. gada 1. maijā
Administrācija
• ĶKP munic. sekr.	Hu Čunhua
• Mērs	Bagaturs (Баатар)
Platība
• Kopējā	1 183 000 km2
Iedzīvotāji (2020)
• kopā	24 049 155
• blīvums	20,3/km²
• Etniskais sastāvs	ķīnieši — 79% mongoļi — 17% mandžūri — 2% hueji — 0,9% dauri — 0,3%
Mājaslapa	www.nmg.gov.cn
Iekšējā Mongolija Vikikrātuvē

Vēsture

Jau pirms Mongoļu impērijas izveidošanās šo teritoriju apdzīvoja mongoļu ciltis un citas klejotāju tautas, piemēram, sjenbi, huņņi un kitani. Šīs ciltis regulāri mijiedarbojās ar Ķīnas dinastijām.

1206. gadā Čingishans apvinoja mongoļu ciltis un izveidoja Mongoļu impēriju, Iekšējā Mongolija kļuva par daļu no tās kodola. Mongoļu impērijas ekspansija radīja plašu tirdzniecības tīklu visā Eirāzijā. Juaņu dinastijas laikā mongoļu elite turpināja dominēt Iekšējā Mongolijā, un tā bija stratēģiski svarīga kā militārs centrs mongoļu spēku kontrolē.

Minu dinastija gāza Juaņu dinastiju 1368. gadā, atjaunojot ķīniešu pārvaldi pār Ķīnu, daudzi mongoļi atkāpās uz ziemeļiem, atgriežoties savos sākotnējos stepju apgabalos, tostarp Iekšējā Mongolijā. Šajā laikā Minu dinastija veica vairākas militāras kampaņas pret mogoļiem, un, lai aizsargātos pret to uzbrukumiem, uzsāka Lielā Ķīnas mūra paplašināšanu.

Cjinu dinastijas laikāIekšējā Mongolija tika iekļauta Cjinu impērijas sastāvā. Mandžūri izmantoja mongoļu elites lojalitāti, īpaši, lai nodrošinātu robežu stabilitāti un militāro palīdzību. Mongoļu ciltis, kas dzīvoja Iekšējā Mongolijā, spēlēja būtisku lomu Cjinu impērijas militārajā spēkā, bet viņu autonomija tika pakāpeniski ierobežota.

Pēc Cjinu dinastijas sabrukuma 1911. gadā, kad Ķīna kļuva par republiku, Iekšējā Mongolija kļuva par diskusijas objektu starp Ķīnas Republiku un Mongolijas neatkarības kustībām. Ārējā Mongolija (mūsdienu Mongolija) 1911. gadā pasludināja neatkarību, taču Iekšējā Mongolija palika daļa no Ķīnas. Šajā periodā Iekšējā Mongolijā sākās kustības par lielāku autonomiju un neatkarību. Tomēr Ķīnas valdība to apspieda.

Japānas impērija Otrā pasaules kara laikā izveidoja vasaļvalsti Mengjiang (1939—1945) Iekšējās Mongolijas teritroijā, izmantojot mongoļu nacionālismu kā līdzekli, lai stiprinātu savu kontroli pār reģionu. Pēc Japānas sakāves Iekšējā Mongolija atkal nonāca Ķīnas kontrolē. Komunistiskās partijas spēki Iekšējā Mongolijā sāka gūt ietekmi, un pēc Ķīnas Tautas Republikas izveidošanas 1949. gadā komunistiskā valdība piešķīra Iekšējai Mongolijai autonomā reģiona statusu.

1947. gada 1. maijā tika izveidots Iekšējās Mongolijas autonomais reģions — tas bija pirmais autonomais reģions Ķīnas Tautas Republikā. Šis statuss deva reģionam zināmu pašpārvaldes autonomiju, īpaši saistībā ar kultūras un izglītības jautājumiem.

Pēc Ķīnas reformu perioda 20. gadsimta beigās Iekšējā Mongolija pieredzēja strauju industrializāciju un urbanizāciju.

Pašlaik lai gan mongoļi joprojām veido ievērojamu daļu no iedzīvotājiem, haņi (Ķīnas lielākā etniskā grupa) dominē reģionā iedzīvotāju skaita ziņā, pateicoties ilgstošai migrācijai. Arī mongoļu valoda un kultūra tiek pakļauta asimilācijas spiedienam, jo ķīniešu valoda kļūst arvien dominējošāka izglītības un administrācijas sistēmā.

Iedzīvotāji

Haņi un mongoļi reģionā 2020. gadā

Gads	Iedzīvotāju skaits	haņi		mongoļi
1953	6 100 104	5 119 928	83.9%	888 235	14.6%
1964	12 348 638	10 743 456	87.0%	1 384 535	11.2%
1982	19 274 281	16 277 616	84.4%	2 489 378	12.9%
1990	21 456 500	17 290 000	80.6%	3 379 700	15.8%
2000	23 323 347	18 465 586	79.2%	3 995 349	17.1%
2010	24 706 321	19 650 687	79.5%	4 226 093	17.1%
2020	24 049 155	18 935 537	78.7%	4 247 815	17.7%

Ģeogrāfija

Iekšējās Mongolijas platība ir 1 183 000 km². Tie 12 % Ķīnas teritorijas, kas izmēru ziņā ir lielāka par Francijas un Vācijas teritorijām kopā.

Klimats

Klimats Iekšējā Mongolijā ir krasi kontinentāls. Gada vidējā temperatūra ir no 0 līdz +8,0°С, gada vidējais nokrišņu daudzums 50—450 mm. Biežas ir arī smilšu vētras.

Flora un fauna

Teritorija ir bagāta ar sēklaugiem un paparžveidīgajiem augiem. Liela daļa no tiem tiek izmantota tradicionālajā Ķīnas medicīnā (žeņšeņs, efedra, lakrica). Iekšējā Mongolijā mīt daudz savvaļas dzīvnieku un putnu sugu. Daudzas dzīvnieku sugas ir aizsargājamas ar likumu (sniega leopardi, alņi, tīģeri).

Reljefs

Lielākā daļa teritorijas atrodas uz Mongolijas plato. Kalnaine aizņem 50% teritorijas. Reljefs pazeminās no ziemeļiem uz dienvidiem. Pats augstākais punkts ir Alanaša smaile (3556 m). Rietumos atrodas pieci lieli tuksneši: Badins-Džarans, Tengērs, Ulana-Buha, Mu-Usa un Gobi.

Ūdens resursi

Reģions ir bagāts ar ūdeni, Iekšējā Mongolijā plūst vairāk nekā 1000 dažādu upju, tajā skaitā arī Huanhe. Ir arī vairāk nekā 1000 dažāda izmēra ezeru. Kopējā virszemes ūdeņu rezerve ir apmēram 67,1 miljards kubikmetru.

Derīgie izrakteņi

Iekšējā Mongolijā ir lielas ogļu rezerves. 2000. gada sākumā uzietas arī lielas dabas gāzes rezerves, ir arī naftas rezerves.

Administratīvais iedalījums

Iekšējās Mongolijas teritorijā atrodas 3 aimaki un 9 pilsētu apriņķi, kuri iedalās 17 rajonos, 11 apgabalu līmeņa pilsētas, 21 apgabals, 49 hošuni un 3 autonomie hošuni.

Karte	Nr.	Latviskais nosaukums	Ķīniešu valodā	Piņjiņs	Mongoļu valodā	Statuss
	1	Alaša	阿拉善盟	Ālāshàn méng		aimaks
	2	Bajnnura	巴彦淖尔市	Bāyànnào'ěr shì		pilsētas apriņķis
	3	Uhai	乌海市	Wūhǎi shì		pilsētas apriņķis
	4	Ordosa	鄂尔多斯市	È'ěrduōsī shì		pilsētas apriņķis
	5	Baotou	包头市	Bāotóu shì		pilsētas apriņķis
	6	Huhhota	呼和浩特市	Hūhéhàotè shì		pilsētas apriņķis
	7	Ulāncava	乌兰察布市	Wūlánchábù shì		pilsētas apriņķis
	8	Šilīngola	锡林郭勒盟	Xīlínguōlè méng		aimaks
	9	Čifena	赤峰市	Chìfēng shì		pilsētas apriņķis
	10	Tunliao	通辽市	Tōngliáo shì		pilsētas apriņķis
	11	Hingans	兴安盟	Xīng'ān méng		aimaks
	12	Hulunbuira	呼伦贝尔市	Hūlúnbèi'ěr shì		pilsētas apriņķis

Kultūra

Piecu Pagodu templis

Iekšējā Mongolija ir viens no Ķīnas tūrisma reģioniem. Galvenie apskates objekti ir Čingishana mauzolejs, Vanas Džaodzjunas kapenes, U Dana klosteris un Piecu Pagodu templis, kā arī krievu—ķīniešu tirgus Maņdžouli pilsētā. Katru vasaru norisinās lielais mongoļu tautas festivāls — Nādams, kurā laikā norisinās cīkstēšanās, jāšanas un loku šaušanas sacensības. 2007. gada maijā, pilsētā Huhhotā atklāja huņņu kultūras muzeju.

Atsauces

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iekšējā Mongolija.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)