Helgolande

Helgolande (vācu: Helgoland, ziemeļfrīzu: Halaglun) ir Vācijai piederoša salu grupa Ziemeļjūrā pie Helgolandes līča ieejas, aptuveni 47 km no kontinenta krasta.^[1] Salu grupu veido divas salas — 1 km² lielā galvenā sala (Hauptinsel) un 0,7 km² lielā Dina (Düne). Administratīvi ietilpst Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, kur veido atsevišķu pašvaldību.

Helgolande
Helgoland Halaglun
Helgolande no putna lidojuma
Helgolande Rādīt kartē "Vācija" Helgolande Rādīt kartē "Šlēsviga-Holšteina"
Ģeogrāfija
Izvietojums	Helgolandes līcis
Koordinātas	54°10′57″N 7°53′07″E
Platība	1,7 km²
Augstākais kalns	61 m
Administrācija
Vācija
Federālā zeme	Šlēsviga-Holšteina
Demogrāfija
Iedzīvotāji	1284 (2021)
Blīvums	760/km²
Helgolande Vikikrātuvē

Līdz 1807. gadam salas kontrolēja Dānija, bet līdz 1890. gadam — Lielbritānijas impērija.

No 1945. līdz 1952. gadam tajā laikā neapdzīvotās salas ietilpa Britu okupācijas zonā. 1947. gada 18. aprīlī britu kara flote galvenajā salā detonēja 6700 tonnas sprāgstvielu ar mērķi pilnībā iznīcināt salu kā potenciālu vācu kara flotes bāzi. Sprādziena rezultātā izveidojās krāteris vairāk kā 100 m diametrā un sprādziens ir viens no spēcīgākajiem, kurā nav izmantoti kodolieroči.^[2]

Atsauces

1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 255. lpp.
2. Spiegel Panorama. Der Tag, an dem Helgoland der Megabombe trotzte

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helgolande.
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)