![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2b/%25C4%2592rg%25C4%25BCu_klintis_pie_Gaujas_C%25C4%2593su_apk%25C4%2581rtn%25C4%2593_2000-08-19.jpg/640px-%25C4%2592rg%25C4%25BCu_klintis_pie_Gaujas_C%25C4%2593su_apk%25C4%2581rtn%25C4%2593_2000-08-19.jpg&w=640&q=50)
Gaujas svīta
From Wikipedia, the free encyclopedia
Gaujas svīta (D3gj) ir augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu. svītas slāņu biezums svārstās no 59-119 metriem.[1] Nosaukums veidots no Gaujas upes, kuras baseina upju krastos ir nozīmīgākie svītas atsegumi (Launagiezis, Spriņģu iezis, Ērgļu klintis, Ķūķu klintis u.c.). Gaujas svītas griezuma stratotipi ir Gaujas atsegumi senlejā starp Siguldu un Cēsīm. Tāpat šīs svītas nogulumi atsedzas Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas, Ventas u.c. upju krastos. Gaujas svītu (D3gj) 1951. gadā izdalīja P. Liepiņš horizonta a3 [E. Krauss, 1927., 1934.] apjomā. Svītas nogulumi ieguļ uz izskalotās vidusdevona iežu (Burtnieku svīta) virsas. Svīta veido sedimentācijas ciklu. Tā pamatā ir konglomerāti ar aleirolīta, māla, kvarca oļu, fosforītu konkrēciju, zivju kaulu, pārkramotas nematofikusa koksnes ieslēgumiem. Tālāk apakšdaļu un vidusdaļu veido sārti un rūsgani smilšakmeņi, bet augšdaļu sarkani aleirolīti un māli. Svītas nogulumus sedz Amatas svītas smilškmeņi.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/2/2b/%C4%92rg%C4%BCu_klintis_pie_Gaujas_C%C4%93su_apk%C4%81rtn%C4%93_2000-08-19.jpg/640px-%C4%92rg%C4%BCu_klintis_pie_Gaujas_C%C4%93su_apk%C4%81rtn%C4%93_2000-08-19.jpg)