![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/44/Jean-Alfred_Fournier.jpg/640px-Jean-Alfred_Fournier.jpg&w=640&q=50)
Furnjē gangrēna
From Wikipedia, the free encyclopedia
Furnjē gangrēna (arī Furnjē slimība, Furnjē sindroms, sēklinieku maisiņa spontāna gangrēna, epifasciālā nekroze u.c.; latīņu: morbus Fournier) ir nekrotizējoša fasciīta forma. Tā ir ģenitāliju mīksto audu akūta, zibenīgi progresējoša un nekrotizējoša infekcija, kas skar dzimumorgānu, starpenes un perianālā apgabala zemādas tauku slāni.[1][2] Ir zināmi gadījumi, kad Furnjē gangrēna ir nevis pamatslimība, bet komplikācija citām strutainām slimībām, tostarp išiorektālam paraproktītam.[1] Furnjē gangrēnai raksturīga akūta dzimumlocekļa un sēklinieku maisiņa audu nekroze, un tā ir potenciāli nāvējoša slimība.[3]
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/4/44/Jean-Alfred_Fournier.jpg/640px-Jean-Alfred_Fournier.jpg)
Furnjē gangrēna ir galvenokārt vīriešiem sastopama slimība, kas ļoti reti attīstās sievietēm (gadījumu attiecība dažādos literatūras avotos svārstās no 9:1 līdz pat 42:1).[4] Parasti šī slimība raksturīga cilvēkiem gados, kaut arī ir zināmi gadījumi, kad ar to saslimst mazi bērni, tostarp jaundzimušie.[5][6] Jauniem cilvēkiem tā attīstās ātrāk, nekā gados veciem cilvēkiem.[7]
Slimības ārstēšanas pamatā hemodinamikas stabilizēšana, neatliekama nekrotizētās un strutainās vietas ķirurģiska attīrīšana no nekrotiskajiem audiem un strutām un neatliekama plaša spektra antibiotiku terapija.[8] Furnjē gangrēnai izmanto arī negatīvā spiediena brūču terapiju, hiperbāro oksigenāciju, brūču kopšanu un rekonstruktīvo iejaukšanos.[2][9]
Mirstība pie smagām Furnjē gangrēnas formām, pie kurām jau uzsākta antibiotiku terapija, ir diezgan liela — līdz 90 % (vidēji no 20 līdz 40 %). Mirstība pie smagām formām pirms antibiotiku terapijas sasniedz 25—40 %.[1]