Bērns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Bērns ir dzīvas būtnes pēcnācējs. Tas ir vispārīgs apzīmējums, kas aptver dažādas attīstības stadijas. Likuma izpratnē bērns ir cilvēks līdz pilngadības sasniegšanai. Šo jēdzienu attiecina arī uz pēcnācējiem, kas nav bioloģiskie pēcnācēji, piemēram, adoptētajiem bērniem, garīgajiem sekotājiem, jaunāko paaudzi, kā arī uz psiholoģiski nenobriedušām personām.
Vārda "bērns" izcelsme ir saistīta ar protobaltu vārdu "bernas", kas savukārt veidojies no protoindoeiropiešu *bʰer-. Tā nozīme ir attīstījusies no “nest, nēsāt” > “nešļava, slogs” > “mazulis (ko iznēsā grūtniece)” > “bērns”.[1]
Cilvēka attīstības gaitā šis vārds vispārīgi apzīmē dažādu attīstības stadiju kopumu, tostarp:
- pirmsdzimšanas periodu (ko raksturo apzīmējumi "ieņemt, iznēsāt bērnu" (piemēram, surogasijas gadījumā);
- jaundzimušā periodu;
- zīdaiņa un mazbērna periodu;
- bērnību,
- pusaudža periodu.
Ikviens cilvēks saviem vecākiem ir bērns (dēls vai meita) visu mūžu.