Fizika
From Wikipedia, the free encyclopedia
Fizika (grieķu: φύσις, physis — ‘daba’) ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā. Šī zinātne aplūko tādus jēdzienus kā, piemēram, spēks, enerģija, masa un lādiņš. Kā eksperimentālai zinātnei, tās mērķis ir izprast dabas likumus.
Fizika ir viena no vecākajām zinātnēm. Viena no fizikas nozarēm ir astronomija, tādēļ fiziku var saukt arī par pašu vecāko zinātni.[1] Fizika ir cieši saistīta arī ar citām zinātnēm, piemēram, ar ķīmiju, bioloģiju, matemātiku un pat ar filozofiju. Ķīmijā it sevišķi izmanto atklājumus kvantu mehānikā, elektromagnētismā un termodinamikā. 17. gadsimtā, kad sākās zinātniskā revolūcija, fiziku vairs nevarēja strikti atdalīt no citām zinātnēm.
Fizikas atklājumi bieži tiek izmantoti tehnoloģiju jomā. Piemēram, elektromagnētisma izprašana ļāva izgudrot dažādas sadzīvē noderīgas elektriskas ierīces (televizorus, datorus, elektropreces utt.). Savukārt termodinamikas atklājumi ļāva izveidot motorizētus transportlīdzekļus. Fizikas atklājumi ietekmē arī citas zinātnes, piemēram, matemātiku un filozofiju. Mehānikas atklājumi pilnveidoja rēķināšanas metodes, kvantu ķīmija un mikrobioloģija pilnveidojās, tiklīdz tika izgudrots elektronmikroskops.