Encelads (pavadonis)
Saturna pavadonis / From Wikipedia, the free encyclopedia
Encelads[5][6] (grieķu: Εγκέλαδος; angļu: Enceladus) jeb Encelāds, pazīstams arī kā Saturns II,[1] ir sestais lielākais Saturna pavadonis, kuru 1789. gadā atklāja britu astronoms Viljams Heršels.[1][2] Tā kopējais diametrs ir 505 kilometri (aptuveni 10 reizes mazāk nekā Saturna lielākajam pavadonim Titānam).[1][7][8]
Encelads 2015. gada oktobrī, Cassini starpplanētu zondes attēls. | |||||||||||||
Atklāšana | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Atklājējs/i | Viljams Heršels[1] | ||||||||||||
Atklāšanas datums | 1789. gada 28. augusts[1] | ||||||||||||
Apzīmējumi | |||||||||||||
Citi nosaukumi | Encelāds, Saturns II[1] | ||||||||||||
Orbitālie parametri | |||||||||||||
Lielā pusass (rādiuss) | 238,037 km[2] | ||||||||||||
Ekscentricitāte | 0.0047[2] | ||||||||||||
Apriņķojuma periods | 1.37 Zemes dienas[1] jeb 32.9 stundas[3] | ||||||||||||
Riņķo ap | Saturna pavadonis | ||||||||||||
Fiziskie parametri | |||||||||||||
Dimensijas | 513.2 × 502.8 × 496.6 km | ||||||||||||
Vidējais rādiuss | 252.1 km[2] (0.0395 Zemes, 0.1451 Mēness)[3] | ||||||||||||
Masa | 1.0794 x 1020 kg[2] (0.000018 Zemes)[3] | ||||||||||||
Vidējais blīvums | 1.608 g/cm3[2] | ||||||||||||
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums | 0.113 m/s2[2] | ||||||||||||
2. kosmiskais ātrums | 861 km/h[2] | ||||||||||||
Rotācijas periods | sinhronizēta[2] | ||||||||||||
Ass slīpums | Nulle | ||||||||||||
| |||||||||||||
Redzamais spožums | 11.7[4] | ||||||||||||
Atmosfēra | |||||||||||||
Sastāvs |
91% ūdens tvaiks[3] 4% slāpeklis[3] 3.2% oglekļa dioksīds[3] 1.7% metāns[3] |
Lai gan Encelads tika atklāts 18. gadsimta beigās, turpmākos 200 gadus par to bija salīdzinoši maz kas zināms, līdz 1980. gadu sākumā tam palidoja garām abas Voyager starpplanētu zondes — Voyager-1 un Voyager-2 — kas atklāja to, ka tā virsma bija klāta ne tikai ar biezu ledus kārtu, bet arī to, ka tā virsma atstaroja vairāk kā 90% no visas Saules gaismas, tādējādi padarot Enceladu par vienu no spožākajiem objektiem Saules sistēmā.[1][9] Šī iemesla dēļ Encelada virsmas temperatūra ir relatīvi zema — tā var vidēji nokrist līdz pat —201 °C.[1][7][10]
Mūsdienās ir zināms tas, ka Encelads ir ģeoloģiski aktīvs pavadonis, uz kura regulāri norisinās vulkāniskas aktivitātes.[11] Tāpat uz Encelada virsmas ir novēroti un konstatēti vairāk kā 100 aktīvi ledus geizeri, kas nepārtraukti piepilda tā atmosfēru ar ūdens garaiņiem, kā arī baro Saturna gredzenu sistēmu ar ledus izmešiem.[1] 2014. gada aprīlī NASA ziņoja, ka caur gravitācijas mērījumiem ir izdevies apstiprināt to, ka zem pavadoņa dienvidu polārā reģiona biezās ledus kārtas (30 līdz 40 kilometru dziļumā) varētu pastāvēt aptuveni līdz 10 kilometru dziļš apakšzemes okeāns, kas tādējādi izskaidrotu nemitīgo ūdens garaiņu nokļūšana pavadoņa atmosfērā.[12] Visbeidzot 2017. gada aprīlī NASA ziņoja, ka zem Encelada ledus kārtas dziļi okeāna dzelmē teorētiski varētu eksistēt dzīvībai, precīzāk sakot, mikroorganismiem, piemēroti nosacījumi.[13][14]