Temperatūra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Temperatūra ir fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi jeb siltumkustības intensitāti.
Temperatūra ir viens no termodinamikā izmantotajiem jēdzieniem. Temperatūra ir termodinamisku sistēmu raksturojošs makroskopisks parametrs, kam ir jēga tad, ja sistēma ir pietiekoši liela. Temperatūra raksturo vielas mikrodaļiņu (elektronu, atomu, molekulu) kustības ātrumu vielā. Temperatūra ir proporcionāla šo daļiņu haotiskās kustības vidējai kinētiskajai enerģijai, to izsaka šādi:
, kur
T — temperatūra kelvinos; Ekin — vidējā kinētiskā enerģija; k — Bolcmaņa konstante.[1]
Klasiskajā fizikā tiek uzskatīts, ka absolūtās nulles temperatūrā mikrodaļiņas nekustas un vielai piemīt nulles enerģija. Tomēr saskaņā ar trešo termodinamikas likumu absolūto nulli nav iespējams sasniegt, bet tikai tuvoties tai (no mūsdienu kvantu fizikas izriet, ka arī pie absolūtās nulles daļiņām piemīt t. s. nullsvārstības).
Lai gan temperatūra ir skalārs lielums, ar to var raksturot siltuma pārvietošanās virzienu siltumvadītspējas procesā. Siltums plūst no ķermeņa, kuram ir augstāka temperatūra, uz ķermeni, kam ir zemāka temperatūra.