Dienvidšetlendas salas

Dienvidšetlendas salas (angļu: South Shetland Islands, spāņu: Islas Shetland del Sur) ir salu arhipelāgs Antarktikā. Izvietojies ziemeļos no Antarktīdas pussalas, no kuras to atdala līdz 100 km platais Brensfīlda šaurums, bet no Dienvidamerikas — ap 800 km platais Dreika šaurums. Salas atrodas Antarktikas Līguma areālā, bet tās iekļautas triju valstu — Apvienotās Karalistes, Argentīnas un Čīles teritoriālajās pretenzijās. Arhipelāgs ir visblīvāk apdzīvotā teritorija Antarktikā — uz tā salām izvietojušās 13 valstu 17 polārstacijas, no kurām 11 darbojas visu gadu.

Dienvidšetlendas salas
Piemineklis Luisam Pardo Elefantas salas piekrastē
Dienvidšetlendas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Antarktika
Koordinātas	62°0′0″S 58°0′0″W
Galvenās salas	Karaļa Džordža sala, Livingstona sala, Elefanta
Platība	4700 km²
Garums	530 km
Augstākais kalns	Fostera kalns 2105 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Dienvidšetlendas salas Vikikrātuvē

Dienvidešetlendas salu karte.

Daba

Arhipelāgs ir zemūdens Skotijas grēdas viena no virsūdens daļām, izstiepts 530 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā un sastāv no divām salu grupām. Galvenā salu grupa izvietojusies iepretī Triniti pussalai un Danko krastam un tajā ietilpst arhipelāga lielākās Karaļa Džordža sala un Livingstona sala, kā arī vairākas mazākas salas. 150 km uz ziemeļaustrumiem no Karaļa Džordža salas atrodas arhipelāga trešā lielākā sala — Elefanta, kā arī vairākas mazākas salas (Piloto Pardo salas). Starp Karaļa Džordža salu un Piloto Pardo salām izvietojusies nelielā Bridžmena sala.

Salas ir magmatiskas izcelsmes un veidojušās laika periodā no juras līdz agrīnajam kvartāram.^[1] Salas lielākoties ir ar kalnainu reljefu, augstākā virsotne ir 2105 m augstais Fostera kalns Smita salā arhipelāga dienvidrietumos. Disepšenas sala ir aktīvs vulkāns, kura pēdējais izvirdums bija 1969. gadā. Lielāko salu 80—90% virsmas klāj ledāji, mazākās lielākoties ir no pastāvīga ledus brīvas klintis. Arhipelāga 11 galvenās salas ir:

Sala	Platība (km²)[2]
Karaļa Džordža sala	1383,8
Livingstona sala	973,5
Elefanta	557,9
Smita sala	205,7
Nelsona sala	192,1
Roberta sala	185,8
Lovailenda	181,2
Griničas sala	173,8
Klerensas sala	161,6
Snova	154,2
Disepšena	136,9

Arhipelāgs izvietojies aukstajās jūrās uz dienvidiem no Antarktiskās konverģences un pieder pie Skotijas jūras tundras ekoreģiona. Salās ir tundrai raksturīgā veģetācija: sūnas, ķērpji, aļģes. Salās un apkārtējos ūdeņos bagātīga jūrasputnu, pingvīnu un roņu populācija.

Klimats salās cauru gadu ir auksts un mitrs ar spēcīgu rietumu vēju. Astoņus mēnešus gadā no aprīļa līdz novembrim vidējā temperatūra ir zem 0 °C. Vidējā vasaras temperatūra ir ap 1,5 °C, ziemas — ap -5 °C.^[3]

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka pirmais kuģotājs, kurš ieraudzījis Dienvidšetlendas salas, ir holandietis Dirks Gerrics Pomps, kurš ar savu kuģi Blijde Boodschap 1599. gadā vētras laikā tika aiznests tālu uz dienvidiem, kur pie 64° paralēles redzējis klinšainus krastus. 1603. gadā spāņu kuģotāju Gabrielu de Kastilju Peru vicekaralistes vicekaralis norīkoja trīs kuģu eskadras vadībā, lai apkarotu holandiešu pirātus Čīles dienvidu piekrastes jūrās. Kuģojuma laikā arī de Kastilja sasniedza 64° dienvidu paralēli, kur redzējis līdz tam nezināmas salas.

Elefantas sala; d'Irvila 1838. gada ekspedīcijas zīmējums

Britu kapteinis Viljams Smits ar kuģi Williams 1819. gadā ceļā no Buenosairesas uz Valparaiso apkuģoja Hornas ragu un ceļavēja meklējumos novirzījās pārāk tālu uz dienvidiem, kur 19. februārī 62° dienvidu platumā un 60° rietumu garumā ieraudzīja līdz tam nezināmu zemi (Livingstona salas ziemeļaustrumu galu), bet krastā tur neizkāpa. Pēc atgriešanās flotes iestādes nenoticēja viņa atklājumam un tajā pašā gadā viņš atgriezās dienvidos un 16. oktobrī izkāpa krastā lielākajā no salām, ko nosauca par godu tā laika Lielbritānijas karalim Džordžam III. Visu arhipelāgu Smits nodēvēja par Jauno Dienvidu Britāniju (New South Britain)^[4] un pasludināja to par Britu īpašumu. Vēlāk arhipelāgu pārdēvēja par Dienvidu Šetlendas salām par godu Šetlendas salām Skotijas ziemeļos, kas atrodas tādos pat platuma grādos ziemeļu puslodē. Nākamā gada sākumā Britu Kara flote nofraktēja Smita kuģi un ekspedīcija Edvarda Brensfīlda vadībā izpētīja jaunatklāto arhipelāgu, vienlaicīgi atklājot arī Antarktīdas pussalas piekrasti.

Vaļu tauku rezervuāri Disepšenas salā

Salu atklāšana izraisīja lielu interesi amerikāņu un britu roņu medniekiem. Pirmais roņu mednieku kuģis bija britu tirgotāju Buenosairesā nofraktētā briga Espirito Santo, kas 1819. gada Ziemassvētku dienā piestāja Ragidas salā un atkārtoti salas pasludināja par britu karaļa īpašumu. Britu kuģim sekoja amerikāņu briga Hersilia kapteiņa Džeimsa Šefīlda vadībā, uz kuras par otro palīgu kalpoja Natenjels Pālmers.

1821. gada janvārī, ekspedīcijas otrajā vasarā, Antarktikā atgriezās krievu Fabiāna Belinshauzena un Mihaila Lazareva ekspedīcija, kas, nezinot par Smita ekspedīciju, no jauna atklāja un atzīmēja kartē Dienvidšetlendu salas, dodot tām Krievijas pilsētu un ar tās floti saistītu cilvēku vārdus.

1820./1821. gada vasaras beigās 11 britu jūrnieki no kuģa Lord Melville nespēja laikus pamest Karaļa Džordža salu un tādējādi kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas pārziemojuši Antarktikā un tika veiksmīgi izglābti nākamās sezonas sākumā.

Intensīvu roņu medību rezultātā to populācija arhipelāgā līdz 19. gadsimta beigām tika gandrīz pilnībā iznīcināta un medības kļuva komerciāli neizdevīgas. 20. gadsimta sākumā aizsākās vaļu medību periods. 1906. gada 27. janvārī Karaļa Džordža salas Admiralitātes līcī ieradās norvēģu kuģu magnāta Kristena Kristensena vaļu mednieku flotile ar kuģiem Admiralen, Hanken and Ønun, kas tur ierīkoja atbalsta bāzi. Līdzīga bāze tika ierīkota Disepšenas salā. 1906., 1907., 1908. un 1909. gadā Dienvidšetlendas salu apkaimē tika nomedīti attiecīgi 183, 791, 930 un 1743 vaļi. Intensīvas vaļu medības turpinājās līdz Lielajai depresijai, kad zemā vaļu produktu pieprasījuma dēļ tās kļuva nerentablas.^[5]

1908. gadā Apvienotā Karaliste pasludināja suverenitāti pār Dienvidšetlendas salām, kopā ar Dienvidorkneju salām un Greiema Zemi administratīvi tās pakļaujot Folklenda Salu kolonijai kā atkarīgās teritorijas (dependencies). 1940. gada 6. novembrī Čīles valdība izsludināja dekrētu par teritoriālajām pretenzijām Antarktikā, nosakot to robežas, kurās iekļautas arī Dienvidšetlendas salas. 1942. gadā Argentīna formāli deklarēja savu jau agrāk izteikto pretenziju robežas, arhipelāgu iekļaujot arī savā sektorā. 1961. gadā 12 valstis, tajā skaitā Apvienotā Karaliste, Argentīna un Čīle, parakstīja Antarktikas Līgumu, kas iesaldēja visas teritoriālās pretenzijas Antarktikā.

Polārstacijas

Vaļu medību periodā Dienvidšetlendas salās, atšķirībā no Dienviddžordžijas salas, netika izveidotas pastāvīgas apdzīvotās vietas. Pirmā pastāvīgā apmetne arhipelāgā tika izveidota operācijas Tabarin laikā 1944. gada 3. februārī, kad Disepšenas salā bijušās norvēģu vaļu mednieku bāzes ēkās tika ierīkota Bāze B (vēlākā Disepšenailenda; iznīcināta 1967. gada vulkāna izvirdumā).

Nosaukums	Valsts	Sala	Statuss	Darbības gadi
Admiraltibeja	Apvienotā Karaliste	Karaļa Džordža sala	slēgta	1947—1961
Akademija	Bulgārija	Livingstona sala	lauka nometne	2004—
Arctovski	Polija	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1977—
Artigasa	Urugvaja	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1984—
Arturoprata	Čīle	Griničas sala	vissezonas	1947—
Baiersa[6]	Spānija	Livingstona sala	lauka nometne	2001—
Belinshauzena	Krievija	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1968—
Čančena	Ķīna	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1985—
Desepsjona	Argentīna	Disepšena	vasaras	1948—
Disepšenailenda	Apvienotā Karaliste	Disepšena	slēgta	1944—1969
Eduardofreja	Čīle	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1969—
Ekonelsona	privāta	Nelsona sala	vissezonas	1988—
Gabrjela de Kastilja	Spānija	Disepšena	vasaras	1989—
Giljermomanna	Čīle	Livingstona sala	vasaras	1990—
Huankarlosa I	Spānija	Livingstona sala	vasaras	1988—
Hulioeskudero	Čīle	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1994—
Kamara	Argentīna	Hāfmūna	vasaras	1953—
Karlīni	Argentīna	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1953—
Keipširefa	ASV	Livingstona sala	lauka nometne	1996—
Komandanteferrasa	Brazīlija	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1984—
Livingstona	Argentīna	Livingstona sala	lauka nometne	1957—
Luisrisopatrona	Čīle	Roberta sala	vasaras	1949—
Mačupikču	Peru	Karaļa Džordža sala	vasaras	1989—
Maldonado	Ekvadora	Griničas sala	vasaras	1990—
Pīterlenī[7]	ASV	Karaļa Džordža sala	lauka nometne	1998—
Presidente Pedro Agirre Serda	Čīle	Disepšena	slēgta	1955—1967
Sedžona	Korejas Republika	Karaļa Džordža sala	vissezonas	1988—
Sveti Klimenta Ohridski	Bulgārija	Livingstona sala	vasaras	1988—

Atsauces

1. The Geology of South Shetland Islands
2. «UNEP islands». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. maijā. Skatīts: 2013. gada 10. februārī.
3. GHCN Climate data, GISS data publications, period 1978-2007
4. SCAR Composite Gazetteer
5. The past and present of King George Island^{[novecojusi saite]}
6. La Península Byers
7. USA Sommerstationen^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dienvidšetlendas salas.