agrākais Latvijas apriņķis From Wikipedia, the free encyclopedia
Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas Livonijas hercogistes (1566—1582), Inflantijas vaivadijas (1629—1772), Polockas guberņas (1776—1796), Baltkrievijas guberņas (1796—1802), Vitebskas guberņas (1802—1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920—1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941—1944) un Latvijas PSR (1940/1944—1949) sastāvā.
| Daugavpils apriņķis (1566—1949) | ||||
|---|---|---|---|---|
 Daugavpils apriņķis 1940. gadā | ||||
|
||||
| Centrs: | Daugavpils | |||
| Kopējā platība: | 4790 km2 | |||
| Iedzīvotāji (1897): | 237 000 | |||
| Blīvums (1897): | 44.4 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 1566. gadā | |||
| Likvidēts: | 1949. gadā | |||
| Vēsturiskie nosaukumi | ||||
| krievu: | Динабургский уезд Двинский уезд (1893—1920) | |||
| poļu: | Trakt dyneburski Powiat dyneburski | |||
Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.
Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.
Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņķa iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).[1]
Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas — 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.[4]
Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.
Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (Trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).
1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:[5]
|
Pagasti
|
|
Pilsēta
|
Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[11]
Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.
1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada janvārī.
Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km2. Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS.
Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) (Придруйская) un Pustiņas pagasti (Пустынская), kā arī daļa Suškovas pagasta (Сушковская) (baltkrievu: Сушкі) no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā.[12][13]
1921./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoja Aiviekstes un Mežmuižas pagastus[14] 1923. gadā izveidoja Grāveru pagastu.[15] 1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievienoja Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa.[16] 1925. gadā pārdēvēja: Grāveru pagastu par Aulejas, Izabelinas pagastu par Skaistas, Izvoltas pagastu par Izvaltas, Kolupes pagastu par Kalupes, Maļinovas pagastu par Naujenes, Mežmuižas pagastu par Vīpes un Rudzātu pagastu par Rudzētu pagastu.[17]
No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidoja jaunu Biķernieku pagastu.[18] 1936. gadā no Kapiņu pagasta atdalīja Aglonas pagastu, bet no Līksnas pagasta — Nīcgales pagastu.[19] 1939. gadā Piedrujas pagastu pārdēvēja par Indras pagastu.[20] Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par Aizkalnes pagastu, bet Ungurmuižas pagasts — par Medņu pagastu.[21] 1940. gada aprīlī Pustiņas pagastu pārdēvēja par Robežnieku pagastu.[22]
1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:[24]
|
Pilsētas |
Pagasti |
|
|
1935. gadā Daugavpils apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Gostiņi, Dagda un Aglona. Daugavpils apriņķa iedzīvotāju kopskaits tolaik bija 212 668, kas sastādīja 10,9% no visa iedzīvotāju kopskaita valstī, vai 37,5% no visiem Latgales apgabala iedzīvotājiem. Uz laukiem dzīvoja 153 392 (72,13%) iedzīvotāji, bet pilsētās — 59 276 (27,87%). No minēto iedzīvotāju kopskaita 102 569 bija vīrieši, bet 110 099 — sievietes. Pēc tautībām Daugavpils apriņķa iedzīvotāji sadalījās šādi: latvieši — 134 589 (63,28%), lielkrievi — 40 684 (19,15%), vācieši — 650 (0,31%), poļi — 11 579 (5,44%), baltkrievi — 5910 (2,78%), žīdi — 17 604 (8,28%), leiši — 644 (0,50%), igauņi — 55 (0,03%), pārējie un nezināmie — 953 (0,45%). ledzīvotāju ticība: katoļi — 126 229 (59,35%), vecticīgie — 34 791 (16,38%), ev.-luterāņi — 23 125 (10,87%), Mozus ticīgie — 17 623 (8,29%), pareizticīgie — 10.205 (4,80%), pārējie kristīgie — 423 (0,20%), pārējie un nezināmie — 272 (0,13%). Caurmērā uz 1 km2 Daugavpils apriņķī dzīvoja 44,4 iedzīvotāji.[25]
1936./1937. mācību gadā Daugavpils apriņķī darbojās 242 pamatskolas, kurās mācījās 30 912 skolnieki. Vidusskolu bija 11 ar 2087 skolēniem.
1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim.[24] 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.
1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.[27]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
