pašvaldība Latvijā no 2021. gada 1. jūlija From Wikipedia, the free encyclopedia
Cēsu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots Cēsu novads, Amatas novads, Jaunpiebalgas novads, Līgatnes novads, Pārgaujas novads, Priekuļu novads un Vecpiebalgas novads. Robežojas rietumos ar Siguldas novadu, dienvidos ar Ogres novadu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Madonas novadu, austrumos ar Gulbenes un Smiltenes novadiem, ziemeļos ar Valmieras novadu un ziemeļrietumos ar Limbažu novadu. Novada centrs atrodas Cēsu pilsētā.
Cēsu novads | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Centrs: | Cēsis | |||||
Kopējā platība:[1] | 2 668,1 km2 | |||||
• Sauszeme: | 2 589,4 km2 | |||||
• Ūdens: | 78,8 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 40 943 | |||||
Blīvums (2024): | 15,8 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 2021. gadā | |||||
Domes priekšsēdētājs: | Jānis Rozenbergs (Jaunā Vienotība) | |||||
Mājaslapa: | www | |||||
Cēsu novads Vikikrātuvē |
Cēsu novada pašvaldības teritorija iedalās 7 apvienībās, apvienību iedalījums ir šāds:[3]
Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas Vidzemes Centrālajā augstienē (augstākie punkti — Elkas kalns 261 m un Brežģa kalns 255 m), rietumos ir Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums, ziemeļos — Vidusgaujas ieplaka. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.[4] Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Cēsis), grants (Āraiši, Pāvuli, Plukši), devona māls (Liepa, Gārša, Glūda, Murleja), kūdra (lielākie kūdras purvi — Lielais purvs, Lielais Unguru purvs). Rietumos un ziemeļrietumos Gaujas nacionālais parks.[5]
Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.[5]
Upes gandrīz visas pieder Gaujas baseinam, lielākās — Amata, Līgatne, Brasla. Dienvidu daļā Daugavas pietekas — dienvidaustrumos Ogre, dienvidrietumos Bērzupe un Mergupe.
Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — Alauksts (7,47 km²), Inesis (5,2 km²), Ungurs (3,94 km²).[5]
Teritorija apdzīvota kopš akmens laikmeta. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta latgaļu un lībiešu Autīnes, Idumejas un Tālavas zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva krustneši un sadalīja starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni.[5] Pēc Livonijas kara 1560. gados nonāca Pārdaugavas Livonijas hercogistē, pēc 1629. gada Zviedru Vidzemes pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja Krievijas Impērija un 1721. gadā iekļāva to Rīgas guberņā.[5] Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Esošajās robežās
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāju skaits (2021)[6] |
---|---|---|---|---|
1. | Cēsis | Pilsēta | - | 16 553 |
2. | Liepa | Ciems | Liepas | 2202 |
3. | Priekuļi | Ciems | Priekuļu | 2183 |
4. | Augšlīgatne | Ciems | Līgatnes | 1435 |
5. | Līgatne | Pilsēta | - | 1134 |
6. | Jaunpiebalga | Ciems | Jaunpiebalgas | 880 |
7. | Jāņmuiža | Ciems | Priekuļu | 528 |
8. | Dzērbene | Ciems | Dzērbenes | 484 |
9. | Vecpiebalga | Ciems | Vecpiebalgas | 457 |
10. | Straupe | Ciems | Straupes | 444 |
11. | Līvi | Ciems | Drabešu | 437 |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Cēsu novadu šķērso divi galvenie autoceļi — A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene) un A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)). Novadu šķerso arī vairāki reģionālās nozīmes autoceļi: P3 (Garkalne—Alauksts), P14 (Umurga—Cēsis—Līvi), P20 (Valmiera—Cēsis—Drabeši), P29 (Valmiera—Cēsis—Drabeši), P30 (Cēsis—Vecpiebalga—Madona), P31 (Ērgļi—Drabeši), P32 (Augšlīgatne—Skrīveri) un P33 (Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs). Tāpat, Cēsu novadam cauri iet dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži uz kuras Cēsu novadā atrodas piecas stacijas — Līgatne, Ieriķi, Āraiši, Cēsis un Lode.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.