Ernests Putniņš

Ernests Putniņš (1867—1962) bija ārsts ginekologs, Latvijas Universitātes dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktors (1928—1939), profesors (1931).

Ernests Putniņš Tērbatas Universitātes students (1893) Personīgā informācija Dzimis 1867. gada 17. martā Kosas pagasts, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) Miris 1962. gada 15. janvārī (94 gadi) Rīga Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne medicīna Darba vietas Latvijas Universitāte Alma mater Tērbatas Universitāte Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis

Dzīvesgājums

Dzimis 1867. gada 17. martā Kosas pagasta Reinmuižas (tagad — Reinas Amatas pagastā) saimnieka Jāņa Putniņa ģimenē. Mācījās Kosas Bābeskalna pagastskolā, Cēsu elementārskolā un Cēsu apriņķa skolā, tad Bērzaines klasiskajā ģimnāzijā (1883—1888). Studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1888—1894), pēc ārsta grāda iegūšanas strādāja kā ārsts Kalnamuižā Stāmerienas pagastā (1894—1898). 1898. gadā veica arheoloģiskos izrakumus pie netālā Ludza ezera, kur atrada seno letgaļu villaini, kas vēlāk nodēvēta par Stāmerienas sagšu.^[1] 1898.—1901. gadā papildinājās Berlīnē (mikroskopiskajā anatomijā un dzemdniecībā), Vīnē (operatīvajā ginekoloģijā) un Parīzē.

Pēc atgriešanās dzimtenē 1901. gadā Rīgā nodibināja sieviešu slimību privātklīniku, līdztekus no 1902. gada bija arī Rīgas pilsētas skolu ārsts. Kā Sarkanā Krusta ārsts piedalījās Krievu-japāņu karā (1904—1905), pēc tam atkal strādāja savā privātklīnikā Rīgā (1906—1914), ārstējis arī rakstnieku Rūdolfu Blaumani. Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas Impērijas armijas vecākais ārsts 327. Pleskavas družinā Daugavpils frontē (1914—1918). Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada atgriezās Rīgā, no 1919. gada viņš bija Rīgas pilsētas 1. slimnīcas direktors (1919—1924) un sieviešu nodaļas vadītājs.^[2]

1921. gadā viņu ievēlēja par docentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, 1928. gadā par LU dzemdniecības un sieviešu slimību klīnikas direktoru. 1930. gadā viņam piešķīra LU goda doktora (Dr. med. h. c.) grādu un ievēlēja par profesoru (1931). Pirms pensionēšanās 1939. gadā ierosināja ginekoloģiskā korpusa celtniecību Rīgas pilsētas 2. slimnīcā (tagad Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), kas kara dēļ tika pabeigts tikai 1957. gadā. No 1940. gada dzīvoja Stendera ielā 12, Mežaparkā. Pēc Sarkanās Armijas ieiešanas Rīgā 1944. rudenī bijis profesors konsultants, līdz 1947. gadam strādājis arī Rīgas 1. slimnīcā. Otrreiz pensionējās 1952. gadā.^[3]

Miris 1962. gada 15. janvārī Rīgā, apglabāts Meža kapos.^[4]

Darbi

• Zur Ätiologie der Tubargravidität ("Par tubārās grūtniecības etioloģiju"; L. U. raksti, 1924)

Apbalvojumi

• Sv. Vladimira ordeņa IV šķira
• Sarkanā Krusta goda krusts
• Aizsargu goda krusts
• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira # 894 (1934)

Literatūra

• Ēriks Melks. Ginekologs prof. Ernests Putniņš un četri medicīnas zinātņu doktori: bijušie E. Putniņa skolnieki. Rīgā, 1996.

Atsauces

1. Brastiņš E. Stāmereenes sagša.- Latvijas Saule, 1923, 2.nr., 10.-12.lpp
2. "Latvijas medicīniska personāla saraksts", Rīga: 1938.
3. «no Vidusvidzemnieku biogrāfiskās vārdnīcas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 9. februārī.
4. Arnis Vīksna. Pa ārstu takām. Rīga: 1990.