Briļļainais lācis
From Wikipedia, the free encyclopedia
Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) ir lāču dzimtas (Ursidae) zīdītājs, kas ir vienīgā dzīvojošā suga briļļaino lāču ģintī (Tremarctos). Briļļaino lāci mēdz saukt arī par Andu lāci. Tas ir tuvākais dzīvojošais radinieks izmirušajiem pleistocēna īssejas lāčiem.[1] Tas ir vienīgais lāču dzimtas pārstāvis Dienvidamerikā un vienīgais izdzīvojušais lācis no skrienošo lāču (Tremarctinae) apakšdzimtas.[2]
Briļļainais lācis Tremarctos ornatus (Cuvier, 1825) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Dzimta | Lāču dzimta (Ursidae) |
Apakšdzimta | Skrējējlāči (Tremarctinae) |
Ģints | Briļļainie lāči (Tremarctos) |
Suga | Briļļainais lācis (Tremarctos ornatus) |
Izplatība | |
Briļļainais lācis Vikikrātuvē |
Briļļainais lācis dzīvo Dienvidamerikas ziemeļrietumu teritorijās: Panamā, Venecuēlā, Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā un Argentīnā[3]. Tas apdzīvo gan okeāna tuksnešaino piekrasti, gan lietus mežus, gan bezmeža alpu pļavas 4000 metru augstumā kalnos.[4]
Briļļaino lāču populācijai galvenais drauds mūsdienās ir cilvēki. Lāčus medī vietējie iedzīvotāji, jo uzskata, ka tie uzbrūk mājlopiem, lai gan gaļa nav šo lāču galvenais barības resurss. Tos medī arī, lai iegūtu briļļaino lāču žulti, kas tiek augstu vērtēta tautas medicīnā. Lāču skaits samazinās arī tādēļ, ka tiek izcirsti to apdzīvotie meži, jo tiek nepārtraukti paplašinātas lauksaimniecības zemes. Briļļainais lācis meklē vientulību un mieru. Mūsdienās savvaļā dzīvo 2000—2400 briļļaino lāču.[4]