Brazīlijas militārā diktatūra
From Wikipedia, the free encyclopedia
Brazīlijas militārā diktatūra bija autoritārs militārais režīms, kas valdīja Brazīlijā pēc 1964. gada 31. marta — 1. aprīļa militārā valsts apvērsuma līdz 1985. gada 15. martam, kad par prezidentu kļuva režīma opozīcijas pārstāvis. 1964. gada valsts apvērsumā tika gāzta populistiskā prezidenta Žoao Gularta valdība. Apvērsuma iemesli meklējami dziļā politiskajā nestabilitātē, kas Brazīlijā pastāvēja jau kopš 1945. gada, kad militārā apvērsumā tika izbeigta Vargasa ēra, un ASV valdošajā antikomunismā, kas jebkādu liberālismu Latīņamerikā uzskatīja par drošu ceļu uz komunismu. Diktatūras laikā vismaz 191 režīma politiskais pretinieks tika nogalināts, 243 “pazuda” un daudzi tika fiziski un psiholoģiski spīdzināti, tai skaitā pašreizējā prezidente Dilma Rusefa, taču režīma upuru skaits krietni atpaliek no Čīles, Argentīnas un Urugvajas militāro diktatūru rādītājiem.[1]