Atspēkojamība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Atspēkojamība jeb falsificējamība ir uzskata, hipotēzes vai teorijas pareizības un nepareizības pierādīšanas iespējamība.[1] Zinātnes filosofs Kārlis Popers ierosināja, ka atspēkojamība ir priekšnoteikums zinātnes atšķiršanai no nezinātnes. Popers uzskatīja, ka tikai tādas hipotēzes, kuras iespējams neapšaubāmi atspēkot, ir uzskatāmas par pieļaujamām zinātniskā pētniecības procesā.[2]