From Wikipedia, the free encyclopedia
Askari (no somāļu, svahili un arābu عسكري, ʿaskarī, kas nozīmē "karavīrs" vai "militārs", arī "policija" somāliski) bija vietējais karavīrs, kas dienēja Eiropas koloniālo lielvaru armijās Āfrikā, īpaši Āfrikas Lielo ezeru reģionā, Ziemeļaustrumāfrikā un Centrālajā Āfrikā.
Vārds šajā nozīmē tiek lietots angļu valodā, kā arī vācu, itāļu, urdu un portugāļu valodā. Franču valodā šis vārds tiek lietots tikai attiecībā uz vietējo karaspēku ārpus Francijas koloniālās impērijas. Apzīmējums joprojām tiek neregulāri izmantots, lai neoficiāli apzīmētu policiju, žandarmēriju un apsardzes darbiniekus.
Eiropas koloniālo impēriju laikā Āfrikā vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti askari, izmantoja Itālijas, Lielbritānijas, Portugāles, Vācijas un Beļģijas koloniālās armijas. Viņiem bija izšķiroša loma dažādu koloniālo īpašumu iekarošanā, un pēc tam viņi kalpoja kā garnizona un iekšējās drošības spēki. Abu pasaules karu laikā askari vienības kalpoja arī ārpus savām izcelsmes kolonijām, dažādās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas vietās. Dienvidāfrikā šis termins attiecas uz bijušajiem atbrīvošanas kustību dalībniekiem, kuri pārgāja uz aparteīda valdības drošības spēkiem.[1]
Askari ir aizguvums no persiešu valodas عسكري (askarī) — ‘kareivis’. Persiešu vārds ir atvasinājums no viduspersiešu vārda lashkar — ‘armija’. Vārds lashkar ir arī vārda Lascar sakne, kas apzīmē Dienvidāzijas karavīru vai Dienvidāzijas izcelsmes personu. No šiem vārdiem atvasinātie vārdi “karavīrs” ir atrodami azerbaidžāņu, arābu, indonēziešu, malajiešu, somāļu, svahili, turku un urdu valodā.
Beļģu Kongo askari veidoja Force Publique armiju. Šos apvienotos militāros un policijas spēkus komandēja baltie Beļģijas virsnieki un gan vietējie, gan baltie apakšvirsnieki.
Britu impērijas Austrumāfrikas kompānija izveidoja askari vienības no svahili, sudāniešiem un somāliešiem. Vienībām nebija ne oficiāla formas tērpa, ne standartizētu ieroču. Daudzi askari karavīri valkāja savu privāto apģerbu. Arī virsnieki parasti valkāja civilās drēbes.
No 1895. gada britu askari tika organizēti regulārā, disciplinētā un uniformētā vienībā, ko sauca par Austrumāfrikas strēlniekiem, kas vēlāk veidoja daļu no vairāku bataljonu lielā Karalisko āfrikāņu strēlnieku pulka.[2] Apzīmējums "askari" tika saglabāts lokāli savervētajiem karavīriem āfrikāņu strēlniekiem, mazākām militārajām vienībām un policijas spēkiem kolonijās līdz koloniālās varas beigām Kenijā, Tanganjikā un Ugandā laika posmā no 1961. līdz 1963. gadam. Pēc neatkarības atgūšanas terminu Askari turpināja lietot, lai apzīmētu karavīrus bijušajās Lielbritānijas kolonijās.
_Benjamin_Stone.jpg)
Vācijas Impērijas vācu koloniālā armija (Schutztruppe) savās kolonijās izmantoja vietējo karaspēku ar Eiropas virsniekiem un apakšvirsniekiem tā vadībā. Galvenā šādu lokāli savervēto karaspēka koncentrācija bija Vācijas Austrumāfrikā (tagad Tanzānija), kas tika izveidota 1881. gadā pēc Wissmanntruppe (izveidota 1889. gadā, lai apspiestu Abuširi sacelšanos) nodošanas Vācijas Impērijas kontrolē.
Pirmās askari vienības, kas tika izveidoti Vācijas Austrumāfrikā, DOAG (Deutsche Ost-Afrika Gesellschaft — Vācijas Austrumāfrikas kompānija) izveidoja apmēram 1888. gadā. Sākotnēji vācu askari tika savervēti no Hehe un Angoni cilšu grupām. Viņi bija pakļauti smagai disciplīnai, bet labi atalgoti un augsti apmācīti vācu virsnieku, kuri paši bija pakļauti stingram atlases procesam, vadībā. Pirms 1914. gada Schutztruppe pamatvienība Dienvidaustrumāfrikā bija Feldkompanie, kurā bija septiņi vai astoņi vācu virsnieki un apakšvirsnieki ar 150 līdz 200 askari karavīriem (parasti 160), tostarp divas ložmetēju komandas.
Tos veiksmīgi izmantoja Vācijas Austrumāfrikā, kur 11 000 askaru, un viņu vācu virsnieku, kurus komandēja Pols Emīls fon Letovs-Vorbeks, izdevās izcīnīt veiksmīgu partizānu karu pret skaitliski pārākiem britu, portugāļu un beļģu koloniālajiem spēkiem līdz pirmā pasaules kara beigām 1918. gadā.
Veimāras Republika un pirmskara nacistiskā Vācija nodrošināja pensiju vācu askariem veterāniem. Sakarā ar pārtraukumiem vispasaules depresijas un Otrā pasaules kara laikā, Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) parlaments 1964. gadā nobalsoja, lai finansētu vēl dzīvu askaru pensiju apmaksu. Rietumvācijas vēstniecība Dāresalamā identificēja aptuveni 350 bijušos askarus un izveidoja pagaidu kases biroju Mvanzā pie Viktorijas ezera. Tikai daži pensijas prasītāji varēja uzrādīt viņiem 1918. gadā izsniegtās dienesta apliecības; citi sniedza savu veco formas tērpu gabalus kā dienesta pierādījumu. Naudu atnesušajam baņķierim radās ideja: katram prasītājam tika pasniegta slota un vācu valodā pavēlēja izpildīt ieroču lietošanas vingrinājumu ierindā vai ārpus ierindas rokasgrāmatu. Neviens no viņiem šo pārbaudījumu neizturēja.[3]
.jpg)
Itālijas armija Itālijas Austrumāfrikā savervēja Eritrejas un pēc tam Somālijas karavīrus, lai dienētu kopā ar itāļu virsniekiem un dažiem apakšvirsniekiem. Šie spēki ietvēra kājnieku, kavalērijas, kamieļu un vieglās artilērijas vienības. Somālijas personāls vēlāk tika pieņemts dienestā uz Itālijas Karaliskās jūras kara flotes kuģiem, kas darbojās Indijas okeānā. Itāļu askari (ascari) cīnījās Mahdistu karā, Koatitas kaujā, Pirmajā Itālijas–Etiopijas karā, Itālijas–Turcijas karā, Otrajā Itālijas–Abesīnijas karā un Otrā pasaules kara Austrumāfrikas kampaņā.
Kā minēts iepriekš, "askari" parasti tika izmantoti Subsahāras Āfrikā. Tomēr izņēmuma kārtā terminu "askari" lietoja arī Spānijas koloniālā valdība Ziemeļrietumu Āfrikā,[4] runājot nevis par savu regulāro Marokas karaspēku , bet gan uz vietējiem savervētiem žandarmērijas spēkiem, kas tika izveidoti Spānijas Marokā 1913. gadā.[5] Viņi bija pazīstami kā "Mehal-la Jalifianas". Tas bija līdzvērtīgs labāk zināmajiem nosaukumam Gumjēri, kas pildīja dienestu Francijas Marokā.
Vietējie Tropas Nómadas jeb tuksneša policijas locekļi, kas dienēja Spānijas Sahārā, arī tika saukti par "askaris", tāpat kā citas vietējās policijas (Policia Indígena) vienības karavīri, kas dibināta Meliljā 1909. gadā.[6]
Portugāles Rietumāfrikā un lielākajā daļā citu Portugāles impērijas Āfrikas koloniju arī tika savervēti vietējie askari karavīri. Tie tika izmantoti, lai uzturētu mieru valsts lieluma kolonijās. 20. gadsimtā visi vietējie spēki tika apvienoti Portugāles koloniālajā armijā. Šis militārais spēks tika dalīts pēc rases izcelsmes, un līdz 1960. gadam tajā bija trīs karavīru kategorijas: virsnieku sastāvs (Eiropas baltie), aizjūras karavīri (melnāfrikas "civilizados") un vietējie karavīri (afrikāņi, kas dzīvoja Portugāles kolonijās). Šīs kategorijas 1960. gadā tika pārdēvētas par 1., 2. un 3. klasi, kas faktiski atbilda tai pašai klasifikācijai.[7]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
