Anita Stukāne-Balode (dzimusi Balode; 1954. gada 9. februārī Cēsīs) ir bijusī latviešu vieglatlēte, kas pamatā startēja tāllēkšanā, kur visaugstākos starptautiskos panākumos guva un rezultātus uzstādīja 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā. Bijusi Latvijas rekordiste gan tāllēkšanā, gan augstlēkšanā.
| Personas dati | ||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi |
1954. gada 9. februārī Cēsis, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | |||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
PSRS | |||||||||||||
| Izglītība | Latvijas Universitāte[1] | |||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||
| Disciplīna | tāllēkšana, augstlēkšana | |||||||||||||
| Klubs | Sporta biedrība "Vārpa" [1] | |||||||||||||
| Treneris |
| |||||||||||||
| Personiskie rekordi | ||||||||||||||
| Tāllēkšana | 6,80 m (1979) | |||||||||||||
| Tāllēkšana (telpās) | 6,62 m (1982) | |||||||||||||
|
Medaļas
| ||||||||||||||
Pievēršanās vieglatlētikai
Anita Stukāne dzimusi 1954. gada 9. februārī Cēsīs. Ar vieglatlētiku viņa nodarboties sāka 12 gadu vecumā, mācoties Cēsu 1. astoņgadīgajā skolā, kad viņu pamanīja Cēsu sporta skolas treneris Elmārs Ozols. Treneris motivēja jauno sportisti ar regulāriem braucieniem uz Rīgu, treniņnometnēm dienvidos, sacensībām Sočos un citās dienvidu pilsētās. A. Stukāne Cēsīs trenējusies nepiemērotos apstākļus, jo Cēsīs pietrūkusi tāllēkšanas smilšu bedre ziemas treniņiem.[2]
Sākotnēji A. Stukāne trenējusies vairākās disciplīnās — gan skrējusi sprintu un barjerskrējienu, gan nodarbojusies ar augstlēkšanu un tāllēkšanu. Tāpat piedalījusies dažās sacensībās pieccīņā. Vispirms viņas galvenā pamatdisciplīna bija augstlēkšana, kur tika sasniegti augstvērtīgāki rezultāti. Stukāne bija viena no pirmajām augstlēcējām Latvijā, kas sāka piekopt jauno lēkšanas stilu jeb "Fosberija flopu".[2]
Progresa gadi Rīgā
18 gadu vecumā A. Stukāne pārcēlās dzīvot uz Rīgu, iestājoties Latvijas Valsts Universitātes Bioloģijas fakultātē, tādēļ mainīja treneri: par to kļuva pazīstamais Latvijas vieglatlētikas speciālists Tālivaldis Budēvičs (trenējis tādus vieglatlētus kā Aleksandrs Obižajevs un Māris Bružiks). Trenējoties T. Budēviča vadībā, A. Stukānes ierastie tāllēkšanas rezultāti, kas bija 5,50 m robežās, sāka krasi pieaugt. Jau 1973. gadā PSRS junioru mēroga sacensībās Maskavā Lužņiku stadionā A. Stukāne pirmoreiz tāllēkšanas sektorā pārvarēja 6 metru robežu (6,14 m). 19 gadu vecumā viņa sāka apdraudēt tā brīža Latvijas rekordu (6,51 m, Helēna Ringa (1971)), kā arī turpināja nodarboties ar augstlēkšanu, kur līdz Anitai Jakševicai piederošajam Latvijas rekordam pietrūka daži centimetri.[2]
1975. gada vasarā "Dinamo" stadionā Rīgas kausos viņa izdevās 6,40 m tāls lēciens. Pēc diviem gadiem tajos pašos Rīgas kausos tika sasniegti 6,34 m un izcīnīta otrā vieta. Šajā laikā viņa apprecējās ar daudzcīņnieku Valdi Stukānu.[2]
Zelta gadi
Visspožākos panākumus A. Stukāne guva 1978. un 1979. gadā, kad pieteica sevi starptautiski, uzrādot attiecīgi gada 10. un 2. labāko rezultātu pasaulē.[3] 1978. gada augustā, pārstāvēdama sporta biedrību “Vārpa”, viņa Vissavienības lauku sporta spēlēs Kišiņevā par 13 cm laboja Latvijas rekordu tāllēkšanā (6,69 m), savukārt divas dienas vēlāk Latvijas čempionātā sportiste to pašu paveica augstlēkšanā (1,79 m). Sezonas vistālāko lēcienu viņa izpildīja PSRS čempionātā Tbilisi, kur aizlēca 6,66 m tālu, kļūdama par PSRS vicečempioni.[2] 1979. gadā A. Stukāne uzvarēja PSRS tautu spartakiādē Maskavā (6,66 m), bija pirmā Pasaules kausa izcīņā Monreālā (6,64 m). Sportiste 12. septembrī izcīnīja zelta medaļu Universiādē Mehiko augstkalnes apstākļos, kur sasniedza jaunu Latvijas rekordu — 6,80 m — vienu no labākajiem Latvijas vieglatlētikas vēsturē.[1] Tas togad bija 2. tālākais lēciens pasaulē.[3] Šajās sacensībās A. Stukāne veica arī lēcienu 7,04 m attālumā, kas netika ieskaitīts neliela pārkāpuma dēļ.[2]
Karjeras noriets
1979./1980. gada ziemas sezonā A. Stukāne guva nopietnu traumu, kas liedza piedalīties Maskavas olimpiskajās spēlēs. Pēc traumas sadziedēšanas vieglatlēte turpināja piedalīties sacensībās, tomēr tik augstvērtīgus rezultātus vairs neuzrādīja.[2] 1982. gada 17. janvārī sacensībās Viļņā viņa uzstādīja personisko rekordu telpās (6,62 m).
Rezultāti tāllēkšanā.
| Gads | Sacensības | Norises vieta | Vieta | Rezultāts | |
|---|---|---|---|---|---|
| Pārstāvētā valsts: PSRS | |||||
| 1978 | Vissavienības lauku sporta spēles | Kišiņeva, PSRS |
1. vieta | 6,64 m (LR) | |
| PSRS čempionāts | Tbilisi, PSRS |
2. vieta | 6,66 m (LR) | ||
| 1979 | Vasaras Universiāde |  Mehiko, Meksika |
1. vieta | 6,80 m (LR) | |
| IAAF Pasaules kauss |  Monreāla, Kanāda |
1. vieta | 6,64 m | ||
| PSRS Tautu spartakiāde | Maskava, PSRS |
1. vieta | 6,66 m | ||
- Grundspeņķis, Reinis. Jubileja: Vienīgā latviete, kas aizlekusi septiņus metrus. sportacentrs.com, 2019. gada 9. marts.
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
