Alfrēds Vinters (dzimis 1908. gada 15. septembrī Rīgā,[1] miris 1976. gada 23. oktobrī Stokholmā) bija leģendārs latviešu populārās jeb "vieglās" mūzikas komponists, vārdu autors un izpildītājs, vairāku kapelu vadītājs.[2] Pašmācības ceļā apguvis vijoles, cītaras un akordeona spēli.[3] Viņa vecāki dzimuši Mazsalacā, bet viņu bērni Zelma, Alfrēds un Aleksandrs ir dzimuši Rīgā. Vecāki, Kārlis un Marija Vinteri, uzskatīja, ka dēlam jāiemācās iztiku nodrošinošs amats, tāpēc A. Vinters apguva elektromontiera arodu, strādājis arī kokzāģētavā. Brīvos brīžus viņš veltīja mūzikai, līdz tā viņa dzīv ieņēma galveno vietu.[1]
| Alfrēds Vinters | |
|---|---|
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1909. gada 15. septembrī Rīga, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1976. gada 23. oktobrī (68 gadu vecumā) Stokholma, Zviedrija |
| Žanri | Šlāgermūzika |
| Nodarbošanās | komponists, dziedātājs, instrumentālists |
| Darbības gadi | 1931—1976 |
Vintera vieglās, izteiksmīgās melodijas kļuva populāras trīsdesmitajos gados. Viņa slavenākās dziesmas ir "Viltīgās acis", "Trīs vītušas rozes", "Vecais ratiņš", "Gaujas laivinieks", "Līna, nāc!" un daudzas citas. Skaņuplašu fabrika "Bellacord Electro" līdz 1944. gadam izdeva 74 skaņuplates ar pusotru simtu Vintera dziesmu ierakstu.
A. Vinters bija pirmais mūziķis Latvijā, kas vienpersoniski bija komponists, dzejnieks, instrumentālists un dziedātājs. Samērā īsā laikā viņš kļuva par vispopulārāko vieglās — sadzīves mūzikas autoru un izpildītāju 1930. gados, par latviskās moderno deju mūzikas aizsācēju. No 1930. gadu sākuma A. Vintera muzikālā darbība strauji attīstījās vienlaicīgi vairākos virzienos — viņš sacerēja dziesmas un instrumentālo mūziku, ko kopā ar ansambli atskaņoja izklaides iestādēs, uzstājās koncertos radiofonā, ieskaņoja skaņuplates fabrikā Bellaccord-Electro.[4]
Par pirmo “Jautrās kapelas” ierakstu kļuva fokstrots “Bēdīgs vakars, bēdīgs rīts”, kam sekoja vēl apmēram 140 ar A. Vinteru saistīti ieskaņojumi, no kuriem 64 ir “Jautrās kapelas” vai A. Vintera trio priekšnesumi.
Otrā pasaules kara beigās Vinters devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur 1951. gadā nodibināja savu skaņuplašu izdevniecību Melvaton un ieskaņoja gan 1930. gadu mūziku, gan jaunas dziesmas.[5] 1960. gadā ar vairākiem koncertiem uzstājās Filharmonijas koncertzālē Rīgā.Vinters nomira 1976. gadā, nesagaidot Stokholmas latviešu grupas "Dundurs" ierakstītās Vintera mūzikas plates "Dzīves ratiņš" iznākšanu 1978. gadā.[6] A. Vintera dziesmas tulkotas un atskaņotas radio zviedru valodā. Kā izdevējs A. Vinters sadarbojies arī ar Vissavienības skaņuplašu firmu “Melodija”, un Melvaton paspārnē viņš izdevis virkni Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) radītu ieskaņojumu, tostarp latviešu estrādes dziesmas.[7] Daudzas Vintera melodijas ir pazīstamas arī Igaunijā un Somijā.[8]
A. Vintera skaņdarbu tematika galvenokārt saistīta ar mīlestību, sadzīvi un patriotismu. Populārākās dziesmas ir valši “Neskumsti, meitenīt”, “Draugs, nejautā”, “Gaujas laivinieks”, “Gājputni”, “Lēna vēsmiņa”, “Tas bij’ tik sen”, tango “Viltīgās acis”, “Trīs vītušas rozes”, fokstroti “Neaizmirstamais skūpsts”, “Anton, Anton”, “Mazais pasta balodītis”, “Vecā kokle”, polkas “Stāvi rāms!”, “Kad vēl puika biju es”, “Lai tā būda rūc”, marši “Zemes arājs”, “Gods Mārtiņam” un citas.[1]
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
