Aleksandra Čaka iela (Rīga)
iela Rīgā From Wikipedia, the free encyclopedia
iela Rīgā From Wikipedia, the free encyclopedia
Aleksandra Čaka iela ir Rīgas maģistrālā iela, robeža starp Centra rajona Centra apkaimi un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas (Avotu) un Grīziņkalna apkaimēm. Aleksandra Čaka iela ir Marijas ielas turpinājums no krustojuma ar Avotu un Blaumaņa ielu un beidzas uz Zemitānu pārvada pār Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju. Ielas kopējais garums ir 2744 metri[1] un tā lielāko posmu, līdz Ērgļu ielai, sastāv no trim neatdalītām braukšanas joslām.
Aleksandra Čaka iela | |
---|---|
Aleksandra Čaka iela Rīgā (pie krustojuma ar Lāčplēša ielu) | |
Ielas novietojums Rīgā | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta |
Centra rajons Latgales priekšpilsēta |
Apkaime | Centrs, Avotu iela, Grīziņkalns |
Garums | 2744 m[1] |
Vēsturiskie nosaukumi | Suvorova iela |
Joslu skaits | 3 (2 virzienā no centra; 1 uz centru; līdz Ērgļu ielai); 2+2 |
Segums | asfaltbetons |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 13. 20. 47. 49. |
Trolejbuss | 11. 18. 22. 23. 35. |
Aleksandra Čaka iela Vikikrātuvē |
Sākotnēji iela saukta par Jauno ielu. 1860. gadā jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora Aleksandra II sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā (vācu: Marienstrasse, krievu: Мариинская улица). 1885. gadā arī pārējo Jauno ielu apvienoja ar Marijas ielu. Pēc Latvijas vācu okupācijas no 1941. līdz 1944. gadam to sauca par Pleskavas ielu (vācu: Pleskauer Strasse), bet 1950. gadā pārdēvēja par Suvorova ielu (krievu: Улица Суворова), krievu karavadoņa, ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova vārdā.[2] 1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās, saglabājot vienotu numerāciju. Posmam no Stacijas laukuma līdz krustojumam ar Blaumaņa/Avotu ielu atjaunoja Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam Aleksandram Čakam, kuram Ziedoņdārzā uzstādīja pieminekli.[3]
Aleksandra Čaka iela ir 2040 metrus gara asfaltēta iela Centra, Avotu ielas un Grīziņkalna apkaimēs. Tā sākas Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojumā (ir Marijas ielas turpinājums) un virzās ziemeļaustrumu virzienā prom no pilsētas centra. Aleksandra Čaka iela krustojas ar Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu, Bruņinieku, Matīsa ielām. Ziedoņdārza un Rīgas 6. vidusskolas tuvumā ielai ir savienojums ar Artilērijas ielu. Ielai virzoties tālāk, tā savienojas arī ar Tallinas, Laboratorijas, Ērgļu ielām. Posmā no Ērgļu ielas līdz Zemitānu pārvadam Aleksandra Čaka iela sastāv no atdalītām braukšanas joslām. Vēl ielai ir savienojumi ar Alauksta, Terēzes, Pērnavas ielām, kā arī īsi pirms Zemitānu pārvada — ar Sapieru ielu. Zemitānu pārvada tuvumā atrodas a/s "Latvijas balzams" ražošanas ēkas. Aleksandra Čaka iela beidzas pie Zemitānu pārvada pār Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju, Zemitānu dzelzceļa pārvads to savieno ar Ieriķu ielu.
Aleksandra Čaka iela ir savienota ar šādām ielām:
Pa Aleksandra Čaka ielu kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.
1885. gadā pa ielu atklāja zirgu tramvaja, no 1901. gada elektriskā tramvaja līniju. Tramvaja līnija veda līdz Stabu ielai, tālāk tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam. Likvidēta 1960. gadu vidū.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.