latviešu advokāts un politiķis, 3. Latvijas valsts prezidents From Wikipedia, the free encyclopedia
Alberts Kviesis (dzimis 1881. gada 22. decembrī, miris 1944. gada 9. augustā) bija latviešu jurists un politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents.[1]
| Alberts Kviesis | |
|---|---|
 | |
| 3. Latvijas Valsts prezidents | |
|
Amatā 1930. gada 9. aprīlis — 1936. gada 11. aprīlis | |
| Premjerministrs |
Hugo Celmiņš Kārlis Ulmanis Marģers Skujenieks Ādolfs Bļodnieks |
| Priekštecis | Gustavs Zemgals |
| Pēctecis | Kārlis Ulmanis[a] |
| Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
|
Amatā 1921. gada 18. jūnijs — 1923. gada 25. janvāris | |
| Prezidents | Jānis Čakste |
| Premjerministrs | Zigfrīds Anna Meierovics |
| Priekštecis | Arveds Bergs |
| Pēctecis | Pēteris Berģis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1881. gada 22. decembrī Tērvetes pagasts, Jelgavas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miršanas dati |
1944. gada 9. augustā (62 gadu vecumā).svg){kind=small} Rīga, Ostlande, Vācija |
| Apglabāts | Rīgas Meža kapi |
| Tautība | Latvietis |
| Politiskā partija | Latviešu Zemnieku savienība |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Elza Kviese (dzimusi Zade) |
| Bērni |
Viktors Kviesis Ēriks Kviesis |
| Profesija | advokāts |
| Augstskola | Tērbatas Universitāte |
| a Leģitimitāte apšaubāma | |
Dzimis 1881. gada 22. decembrī Kalnamuižas pagasta "Ērgļos" pagasta rakstveža Jēkaba Kvieša ģimenē. Sākotnējo izglītību viņš ieguva mājās, bet no 1894. līdz 1902. gadam apmeklēja Jelgavas ģimnāziju. 1902. gadā pēc ģimnāzijas pabeigšanas viņš uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē, ko pabeidza 1907. gadā. Mācību laikā Tērbatā A. Kviesis iestājās studentu korporācijā "Lettonia".
Pēc studijām A. Kviesis kļuva par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1912. gada bija zvērināts advokāts Jelgavā. 1913. gadā viņš kļuva par Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieka biedru, bet no 1914. gada bija biedrības priekšnieka vietas izpildītājs.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, A. Kviesis kļuva par Jelgavas Sarkanā Krusta latviešu komitejas priekšnieka biedru. 1915. gadā viņš pārcēlās uz Tērbatu, kur kopā ar citiem piedalījās bēgļu palīdzības komitejas dibināšanā. 1915. gada rudenī viņš noorganizēja un līdz 1917. gadam vadīja bēgļu palīdzības komiteju Elvā netālu no Tērbatas. 1917. gadā A. Kviesis kļuva par Viskrievijas pilsētu savienības Tērbatas nodaļas priekšnieka vietnieku. 1917. gada 7. maijā (pēc vecā stila 25. aprīlī) A. Kviesis piedalījās Kurzemes zemes sapulcē un tika ievēlēts par Kurzemes Pagaidu zemes padomes un tās izpildkomitejas locekli, kur ieņēma juridiskās un organizācijas nodaļas priekšnieka amatu. 28. maijā Latviešu juristu kongresā Tērbatā viņu ievēlēja latviešu juristu izpildu birojā (ar biroja sēdekli Tērbatā), kura darbībā A. Kviesis piedalījās latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību un jaunas tiesu iekārtas apspriešanā.
1917. gada pavasarī A. Kviesis kļuva par Latviešu Zemnieku savienības biedru. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gada vasarā Kviesis atgriezās Jelgavā, kur uz īsu laiku atjaunoja advokāta praksi. 1918. gada novembrī viņš kļuva par Tautas padomes locekli. Pēc tam kad Jānis Čakste kopā ar Gustavu Zemgalu devās uz Stokholmu, A. Kviesi ievēlēja par Tautas padomes priekšsēdētāja biedru. Viņš ieņēma arī Tautas padomes juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietu un padomes sēdēs referēja par vairākiem likumprojektiem: pagaidu noteikumiem par mobilizācijas iestāžu darbību, nekustamu īpašumu atsavināšanu un apgrūtināšanu ar parādiem, sevišķas tiesāšanas kārtības atcelšanu valsts noziegumu lietās u.c. 1918. gada 16. decembrī viņu iecēla par Rīgas apgabaltiesas locekli. Latvijas Pagaidu valdībai atkāpjoties no Rīgas, A. Kviesis sākotnēji devās uz Jelgavu, bet pēc tam uz Liepāju. Jelgavā viņš arī piedalījās Pagaidu valdības 1919. gada 2. janvāri sēdē.
Pēc atgriešanās Rīgā 1919. gada 23. jūlijā A. Kviesi iecēla par Tiesu palātas locekli, bet 1920. gada 26. maijā viņš kļuva par Tiesu palātas priekšsēdētāju. No 1921. gada 17. jūnija līdz 1923. gada 27. janvārim viņš bija iekšlietu ministrs Zigfrīda Annas Meierovica kabinetā. Pēc ministra amata atstāšanas viņš atgriezās iepriekšējā amatā Tiesu palātā. A. Kviesis bija arī Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. No 1926. gada viņš ieņēma Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu. A. Kviesis bija arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. A. Kviesis bija iekļauts Latvijas miera delegācijas sastāvā, kas 1920. gada 15. jūlijā Berlīnē noslēdza līgumu par sakaru atjaunošanu starp Latviju un Vāciju, bet 1922. gadā viņš bija Latvijas—Vācijas saimnieciskā līguma sagatavošanas delegācijas loceklis.
Pirmo reizi A. Kvieša kandidatūru prezidenta amatam nominēja 1927. gadā. Pirmajā balsošanas kārtā viņš savāca 47 balsis, bet otrajā kārtā 43 balsis. Trešajai kārtai Zemnieku savienība vairs A. Kviesi neizvirzīja, un par prezidentu kļuva Gustavs Zemgals.
1930. gada prezidenta vēlēšanās G. Zemgals kategoriski atteicās kandidēt uz atkārtotu termiņu. Zemnieku savienība kā savu kandidātu izvirzīja A. Kviesi, bet sociāldemokrāti Saeimas priekšsēdētāju Dr. Paulu Kalniņu. Pirmajā balsošanas kārtā 8. aprīlī A. Kviesis saņēma 47 balsis, bet P. Kalniņš — 36. Vēlēšanas ieilga, līdz beidzot vienpadsmitajā balsojumā 9. aprīlī Saeima ar 55 balsīm, 34 deputātiem balsojot pret, A. Kviesi ievēlēja par trešo Latvijas Valsts prezidentu. 1933. gada 4. aprīlī Saeima jau pirmajā balsojuma kārtā ar 52 balsīm, otram kandidātam Dr. P. Kalniņam saņemot tikai 25 balsis, A. Kviesi atkārtoti ievēlēja par prezidentu uz otru termiņu.
1934. gada 15.—16. maija naktī toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veica valsts apvērsumu. Kaut arī A. Kviesis neatbalstīja apvērsuma veikšanu, viņš neizpildīja Valsts prezidenta pienākumu aizsargāt Satversmē nostiprināto demokrātisko valsts iekārtu, palika prezidenta amatā un sadarbojās ar K.Ulmaņa autoritāro režīmu, tajā skaitā turpināja parakstīt Ulmaņa Ministru kabineta izdotos likumus. Ievērojot to, ka Ulmanis bija atlaidis Saeimu un pārtraucis Satversmes darbību, A. Kviesis varēja palikt savā amatā līdz Satversmes darbības atjaunošanai un jauna prezidenta ievēlēšanai, taču Ulmanis, pamatojoties uz paša 1936. gada 12. martā izdoto likumu, 11. aprīlī pats pārņēma prezidenta pilnvaru pildīšanu.
Pēc prezidenta amata atstāšanas A. Kviesis atgriezās advokatūrā. Viņš saņēma arī pensiju 60% apmērā no prezidenta algas (aptuveni 1213 Ls mēnesī), kā arī atalgojumu kā Slokas celulozes fabrikas direktors (aptuveni 2000 Ls mēnesī) un a/s "Kvadrāts" valdes loceklis.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā A. Kviesi no advokatūras izslēdza un kāds laiks viņam bija jāpavada mājas arestā. No 1941. gada 14. jūnija deportācijas A. Kviesim savās lauku mājās izdevās izvairīties. Sākoties vācu okupācijai, A. Kviesis atgriezās Rīgā un atsāka darbu advokatūrā. 1942. gadā viņš sāka darboties Latvijas ģenerālapgabala pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijā par juriskonsultu, bet no 1943. gada 18. marta līdz 1944. gadam bija Tieslietu ģenerāldirektora vietas izpildītājs.
1944. gada 9. augustā A. Kviesis uzkāpa uz vācu kuģa "Monte Rosa" klāja, lai dotos trimdā uz Vāciju. Kuģim vēl atrodoties Daugavā, Kviesis mira ar sirdstrieku. Viņš apglabāts Rīgas Meža kapos.[2]
1930. gada 12. novembrī A. Kviesi apbalvoja ar I šķiras Triju Zvaigžņu ordeni ar ķēdi.
Precējies 1909. gadā ar Elzu Kviesi dz. Zadi (1887-1962, Austrālijā).[3] Dēli - Viktors Kviesis (1911-1980, Kanādā)[4] un Ēriks Kviesis (1912-2005, Austrālijā).[5]
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
