![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/55/Kivisild%252C_C._Schultz%252C_ca_1880.jpg/640px-Kivisild%252C_C._Schultz%252C_ca_1880.jpg&w=640&q=50)
Akmens tilts (Tartu)
From Wikipedia, the free encyclopedia
Akmens tilts (igauņu: Kivisild) Tartu, Igaunijā, bija pirmais akmens tilts Vidzemes guberņā un Baltijā.[1] Būve tika veikta 1779.-1784. gadā un tilts nostāvēja līdz 1941. gada 9. jūlijam, kad to uzspridzināja atkāpjošais padomju karaspēks Otrajā pasaules karā.[2] Pašlaik tā vietā atrodas 1950. gados celts gājēju tilts, pastāvēja ideja par tilta atjaunošanu vecajā vietā un veidolā un 1992. gadā tam tika izveidots īpašs fonds,[3] bet līdzekļu vākšana fondā nebija sekmīga un beidzās 2002. gadā. 2015. gadā vietējie politiķi atkal pacēla šo jautājumu, tomēr pilsētas dome to noraidīja kā nepārdomātu un pilsētas finansēm neatbilstošu.
Akmens tilts | |
---|---|
Kivisild | |
![]() Akmens tilts 1880. gados | |
Transporta veids | Autotransports |
Šķērso | Emajegi |
Atrašanās vieta | Tartu, Igaunija |
Koordinātas | 58°22′51″N 26°43′33″E |
Arhitekts | Johans Zaklovskis, J.C. Zīgfrīdens |
Materiāli | akmens |
Platums | 5,6 metri |
Celtniecība | 1779—1784 |
Tilts atklāts | 1784. gada 16. septembris |
Sabruka | 1941 |
![]() |
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f3/Kivisild_Tartus_2007.jpg/640px-Kivisild_Tartus_2007.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/f/f0/Kivisild_H%C3%B6flinger.jpg/320px-Kivisild_H%C3%B6flinger.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/9/97/Tartu_Vaade_kivisillalt_raekojale%2C_c_1910.jpg/640px-Tartu_Vaade_kivisillalt_raekojale%2C_c_1910.jpg)
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e0/Kivisild_Emaj%C3%B5el_ja_Tartu_puuturg%2C_1922.tif/lossy-page1-640px-Kivisild_Emaj%C3%B5el_ja_Tartu_puuturg%2C_1922.tif.jpg)
Tilts savienoja pilsētas centru ar mūsdienu Ilejē rajonu pāri Emajegi upei. Tā platums bija 5,6 m, centrālā paceļamā daļa bija 4 m plata. 1920. gados to nostiprināja un asfaltēja, lai pa to varētu kursēt autobuss.[4]