From Wikipedia, the free encyclopedia
Les llingua bongo–bagirmi son el principal subgrupu dientro de la familia sudánica central con cerca de cuarenta llingües. Inclúi a les llingües bagirmi (como'l naba) y a les llingües sara ente otres.
Llingua bongo-bagirmi | ||
---|---|---|
Distribución xeográfica | África oriental | |
Países |
RD del Congo Chad República Centroafricana Sudán del Sur | |
Filiación xenética |
Nilo-Saḥarianu | |
Subdivisiones |
Bongu-Baka Kara Bagirmi Sara Doba Kaba Vale Sinyar Yulu | |
Códigu Glottolog | sara1341 | |
Ver tamién Idioma - Families - Clasificación de llingües | ||
[editar datos en Wikidata] |
Les llingües bongu-bagirmi fueron pocu estudiaos, y esiste pocu alcuerdu sobre la so clasificación interna por cuenta de la falta de datos. L'esquema que sigue ye una propuesta de Lionel Bender, tal como la resume Blench (2000):
Ethnologue considera arrexunta toles cañes sacante'l bongu-baka, el kara y el sinyar sol términu Sara–Bagirmi, y munches otres llingües son clasificaes de manera distinta a como lo faen Bender y Blench.
Los numberales pa subgrupos de llingua bongo-bagirmi son:[1]
GLOSA | Bongu-Baka | Bagirmi | Vale-Luthos | |||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Baka | Bongo | Jur Mödö | PROTO- BONGO |
Bagirmi (Bʼarma) | Kenga | Naba | PROTO- BAGIRMI |
Luthos | Vale | PROTO- VL | ||
'1' | ké̘ɗò | kɔ̀tʊ́ | kɔ̀tɔ́ | *kɔɗo~ *kɛɗo |
kɛ́ɗɛ̀ | kàlāŋ | fèné | *kaɗa | ɗóí | kīɗá | *kɛɗa | *kala |
'2' | ɡ͡bʀ͡ʙɛ̀ | ŋɡɔ̀r | rḯyö́ | *ɾiyo | sapi | dìó | rìyó | *ɾiyo | zíò | díyò | *diyo | *ɖiyo |
'3' | ɔ̀tà | mʊ̀tːà | mòtá | *mota | mtá | mɔ̀tɔ́ | mɔ̀tɔ́ | *mɔta | mútà | mùtá | *muta | *muta |
'4' | ɛ̀sɔ̀ | ʔɛ́w | sòwɔ́ | *sowo | só | sɔ̄ː | sɔ́ | *sɔː | só | sɔ́ | *sɔ | *ɛso |
'5' | ìɲì | múì | mùyí̈ | *muyi | mí | mīː | móy | *mi~ *moi | mí | mí | *mi | *muyi |
'6' | 5+1 | dɔ̀kɔtʊ́ | mòdɔ́ːkɔ̀tɔ́ | *dɔm+1 | mìká | mɛ̀cɛ́ | míʃà | *mi-ka | 5+1 | 5+1 | *5+1 | *mika |
'7' | 5+2 | dɔ́ŋɡɔr | mòdɔ́mòrḯyö́ | *dɔm+1 | tʃílí | cīlí | sī̄lí | *čili | kál m͡bákàɗɛ̀ 8-1 | 5+2 | * | |
'8' | 5+3 | dɔ̀mʊ́tːà | mòdɔ́ːmòtá | *dɔm+3 | marta | mārtá | rātá | *marta | m͡bákàɗɛ́ | ɗɔ̄ɗɔ̄sɔ́ | *5+3 | |
'9' | 5+4 | dɔ̀mʔɛ́w | mòdɔ́mòsòwɔ́ | *dɔm+4 | doso | jɛ́rnàŋ | rɔ̄fó | *do+sɔː | kál ɓú 10-1 | kàmnànɡà kīɗá (10-1) | *2x4(?) | |
'10' | sɔ̀kɔ́ | kɪ̀ː | ɓùtë́ | *ɓu-(?) | dòk kemɛ́ | sīk | sí | *sik | ɓú | ɓúfú | *ɓu- | *dɔgɔ |
GLOSA | Sara | PROTO- SARA | ||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Bébot | Bediond | Gulay | Kaba | Kaba deme | Kaba na | Mango | Mbay | Ngam | Ngambay | Sar | ||
'1' | káre | kárē | kérē | kaára | ɗíyá | kárē | kárē | kə́rā | kóɡīí | kàrā | kóɡīí | *kare |
'2' | ɟó | jōó | jōó | joːà | jó | jōó | jōó | jōó | dīyó | jōó | jōó | *joː |
'3' | mɨ̀té | mə̀tá | mùtœ́ | moètàː | mùtɔ́ | mùtá | mɨ̀tə́ | mə̀tá | mə̀tá | mùndá | mə̀tá | *mɨta |
'4' | sɔ́ː | sɔ́ | sɔ́ | sóà | sɔ̀ɔ́ | sɔ̀ɔ́ | sɔ́ | sɔ̄ɔ́ | sɔ́ | sɔ́ | sɔ́ | *sɔː |
'5' | mḭ́ː | mí | mí | mïù | mìí | mìí | mí | mḭ̄́ḭ | mí | mí | mí | *miː |
'6' | mɛ̰hɛ | mêhḛ́ | mèhé̯ | mïìsàːn | mìi kàlí | màhá | mèhẽ́ | kə́-bɔ̀y-dètə́ | mêhḛ́ | mìsã́/ màhã́ | mèhé̯ | *misã́ *mihã |
'7' | sɨrí | sīrí | sìrí | sirïù | mìí já jó | mìtə́kə́jə́ | sīrí | tènə̀-mə̀tá | sīrí | sīrí | sìrí | *siri |
'8' | ɟiɟó | jī jōó | sɔ́sɔ́ | jijoːà | sàlānjā | sàlīnjā | jī̄-nàɲ-jōó | jī-jōó | sɔ́sɔ́ | jī̄-này-jōó | sɔsɔ | *sɔsɔ / *ji joː |
'9' | ɟikáre | jī kárē | jī kérē | jikaàra | dɔ̀ kám | dàhábú | jī̄-nàɲ-kárē | jī-kə́rā | ndōhó | jī̄-này-kárā | ndōkó | *ji kare |
'10' | dɔ̀ɡɨ | dɔ̀ɡə̀ | dɔ̀ɡə̀ | dóèkuè | dɔ̀ɡɔ̀ | dɔ̀ɡɔ̀ | dɔ̀ɡɨ̀ | kə̀lá | kùtə̀ | dɔ̀ɡə̀ | kùtə̀ | *dɔɡɔ |
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.