From Wikipedia, the free encyclopedia
Šķīdums ir stabila homogēna dispersa sistēma jeb vairākkomponenšu vienfāzes sistēma. Dispersās sistēmas, kas atbilst sniegtajai definīcijai, mēdz precizējoši saukt par īstajiem šķīdumiem.
Šķīdumi, izšķīdušās vielas un šķīdinātāji var atrasties jebkurā agregātstāvoklī.
Šķīdumu piemēri | Izšķīdusī viela | |||
---|---|---|---|---|
Gāze | Šķidrums | Cietviela | ||
Šķīdinātājs | Gāzveida | Skābeklis un citas gāzes slāpeklī (gaiss) | ūdens tvaiks gaisā (gaisa mitrums) | Jods (elements) sublimējas gaisā |
Šķidrs | Oglekļa dioksīds ūdenī (gāzētais ūdens) | Etanols ūdenī; dažādi ogļūdeņraži cits citā (nafta) | Saharoze (cukurs) ūdenī; nātrija hlorīds (sāls) ūdenī; zelts dzīvsudrabā, veidojot amalgamu | |
Ciets | Ūdeņradis diezgan labi šķīst metālos. Ir bijuši mēģinājumi ūdeņraža uzglabāšanai lietot pallādiju. Šo efektu lietoja arī aukstās kodolsintēzes eksperimentiem | Heksāns parafīnā, dzīvsudrabs zeltā | Tērauds, dūralumīnijs, citi metālu sakausējumi |
Nosacīti šķīduma veidošanās norisinās trīs pakāpēs.
Tādējādi šķīšana ir fizikāli ķīmisks process, kas noris jo pilnīgāk, jo noturīgāka saistība rodas starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu.[1] Šķīšana var būt eksotermiska (visbiežāk) vai endotermiska, tās siltumefektu (entalpijas kopējo izmaiņu) nosaka no visu trīs pakāpju siltumefektiem:
.
Vielas ar polāru kovalento saiti vai jonu saiti labāk šķīst polāros šķīdinātājos (ūdens un citi), savukārt, vielas ar nepolāru kovalento saiti labāk šķīst nepolāros šķīdinātājos (benzols u.c.).
Cieto vielu šķīdību parasti raksturo izšķīdušās vielas un šķīdinātāja masu attiecība piesātinātā šķīdumā, visbiežāk to izsaka ar vielas masu gramos, kas noteiktā temperatūrā spēj izšķīst 100 g šķīdinātāja. Ja vielas šķīšana norisinās ar siltuma uzņemšanu, tad temperatūras paaugstināšana šīs vielas šķīdību palielina. Turpretī, ja, vielai šķīstot, siltums izdalās, tad temperatūras paaugstināšana vielas šķīdību samazina.
Gāzes šķīdību noteiktā temperatūrā izsaka ar gāzes masu, kas 101 325 Pa kopspiedienā (gāzes un šķīdinātāja piesātināta tvaika spiedienu summa) izšķīst 100 g šķīdinātāja. Gāzes tilpums — normālos apstākļos. Gāzes, kas mijiedarbojas ar šķīdinātāju, šķīst labāk nekā gāzes, kuru daļiņas saistās ar šķīdinātāja molekulām tikai ar van der Vālsa spēkiem. Gāzēm, kas nereaģē ar šķīdinātāju, ir spēkā Henri likums: nemainīgā temperatūrā noteiktā šķīdinātāja tilpumā izšķīdušās gāzes daudzums ir proporcionāls šīs gāzes spiedienam virs šķīduma:
,
kur ir izšķīdušās gāzes koncentrācija, ir šīs gāzes spiediens virs šķīduma, ir proporcionalitātes (Henri) konstante:
,
kur ir gāzes koncentrācija virs šķīduma. Šī attiecība pie noteiktas temperatūras ir konstants lielums.
Gāzes absorbcijas koeficients norāda, kādu tilpumu dotās gāzes absorbē šķīdinātāja tilpuma vienība normālos apstākļos. Gāzes šķīdība pieaug, palielinot sistēmas spiedienu. Paaugstinot temperatūru, gāzes šķīdība samazinās.
vai .
vai .
vai .
.
.
.
.
.
.
Pēc izšķīdušo vielu daudzuma šķīdumus iedala šādi.
Vēl šķīdumus var iedalīt pēc to veidojošo vielu spējas vadīt elektrisko strāvu, tādējādi izšķirot
Šķīdumu koligatīvās īpašības ir īpašības, kuras nosaka izšķīdušās vielas daļiņu tieksme mijiedarboties ar šķīdinātāja molekulām un kuru izpausme ir atkarīga tikai no izšķīdušās vielas daļiņu koncentrācijas. Starp šīm īpašībām ir viršanas un sasalšanas temperatūra, osmotiskais spiediens u.c.
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.