Štrika sazvērestība
From Wikipedia, the free encyclopedia
Strika sazvērestība, zviedru presē saukta arī par Edlunda avantūru (zviedru: Edlunds äventyr), bija politisks skandāls Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izraisīja Vidzemes bruņniecības landmaršala Heinriha fon Štrika un bijušā Zviedrijas militārā atašeja Krievijā Nilsa Edlunda (Nils Edlund, 1867-1930) aizturēšana Liepājas ostā 1919. gada februārī.[1]
Latvijas Pagaidu valdība izmantoja šo incidentu savai propagandai. Saskaņā ar tās oficiālo versiju konfiscētie dokumenti liecināja, ka Heinrihs fon Štriks 1918. gada 18. janvārī ticis pilnvarots Vidzemes muižniecības vārdā Zviedrijā vest sarunas un noslēgt publiskus un privāttiesiskus līgumus. Starp papīriem bijuši dažādu dokumentu uzmetumi, tai skaitā arī „Vidzemes landmaršala un karaspēka priekšnieka uzsaukums tautai”, līguma projekts ar grāfu fon der Golcu par Latvijas un Igaunijas Pagaidu valdību gāšanu un Baltijas valsts izveidošanu, kā arī attiecīgas darbības plāns un plānotās valsts konstitūcijas projekts.[2] Pagaidu valdība likvidēja vācbaltiešu ministru posteņus, kas ievērojami pacēla tās prestižu latviešu vidū. 26. februārī Pagaidu valdība nolēma Liepājā dibināt bruņotas vienības sacelšanās mēģinājumu apspiešanai, bet 27. februārī — sadalīt bezzemniekiem kroņa muižas.[3]