![cover image](https://wikiwandv2-19431.kxcdn.com/_next/image?url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/51/Poids_fonte_5_kg_trapezoidal.jpg/640px-Poids_fonte_5_kg_trapezoidal.jpg&w=640&q=50)
Čuguns
From Wikipedia, the free encyclopedia
Čuguns (no krievu: чугу́н) jeb ķets (no lietuviešu: ketus[1]) ir dzelzs un oglekļa sakausējums, kura sastāvā parasti ir 2,0 līdz 4,3% oglekļa.[2] Tā sastāvā ir arī dažādi piemaisījumi — silīcijs (0,5—4,25%), sērs (0,02—0,06%) un fosfors (0,1—1,2%), kas čugunā nokļūst tā kausēšanas laikā. Čugunam var būt arī īpaši pievienoti leģējoši elementi, piemēram, hroms vai niķelis. Ogleklis čuguna sastāvā atrodas dzelzs karbīda jeb cementīta veidā, kā arī brīva grafīta veidā.
![Thumb image](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/5/51/Poids_fonte_5_kg_trapezoidal.jpg/640px-Poids_fonte_5_kg_trapezoidal.jpg)
Čuguns mēdz būt trausls, izņēmums ir formējamais čuguns. Tas ir izturīgs pret deformāciju, un tam ir augsta nodilumizturība. Tomēr čuguns ir smags un rūsējošs.[3] Čugunu izmanto cauruļu, iekārtu un automobiļu daļām, piemēram, cilindru galvu, cilindru bloku un pārnesumkārbu ražošanai.