Ārija Elksne

Ārija Elksne (dzimusi Grietiņa, precējusies Demidova, vēlāk Fišere; dzimusi 1928. gada 7. februārī, mirusi 1984. gada 29. septembrī) bija latviešu dzejniece.

Ārija Elksne Personīgā informācija Dzimusi 1928. gada 7. februārī Rīga, Latvija Mirusi 1984. gada 29. septembrī (56 gadi) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) Dzīves vieta Vesetas iela,Rīga Baltezers Pilsonība  Latvija  PSRS Tautība latviete Dzīvesbiedrs Miķelis Fišers Bērni Ieva Bērziņa Miķelis Fišers

Literārā darbība Nodarbošanās dzejniece, tulkotāja Augstskola Rīgas Medicīnas institūts Apbalvojumi Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (1975) Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Biogrāfija

Dzimusi 1928. gadā Rīgā Latvijas armijas mūziķa ģimenē. Mācījās Cēsu 1. pamatskolā (1935—1939), Krustpils pamatskolā (1939—1942) un Jēkabpils vidusskolā (1942—1947). 1947. — 1953. gadā studēja medicīnu LU Medicīnas fakultātē (no 1950. gada Rīgas Medicīnas institūtā), apprecējās ar studentu Aleksi Demidovu. 1952. gada Ziemassvētkos viņiem piedzima meita Ieva (vēlāk kļuva par arhitekti), bet kopdzīve ar Demidovu izjuka.

Pēc studiju beigām viņa turpināja studijas RMI Bioloģijas katedras aspirantūrā embrioloģijas nozarē (1953—1957).

Līdztekus piestrādāja Ķemeru sanatorijā (1953—1956), kur iepazinās ar tālaika Latvijas PSR Rakstnieku savienības valdes sekretāru Jūliju Vanagu, un pēc viņa pamudinājuma nolēma publicēt savus dzejoļus ar pseidonīmu Elksne.^[1]

No 1956. līdz 1965. gadam viņa strādāja par asistenti Rīgas Medicīnas institūta Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā.^[2] 1968. gadā viņa apprecējās ar operdziedātāju Miķeli Fišeru un 1970. gadā viņiem piedzima dēls Miķelis (vēlākais mākslinieks). Cieta no bipolāriem traucējumiem.^[1]

1984. gadā dzīvi beidza pašnāvībā. Apbedīta Baltezera kapos. Kapa pieminekļa autors Ojārs Feldbergs.

Bibliogrāfija

1956. gadā žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" iespieda viņas dzejoļi "Jau rudens vēji kļavu lapas raisa..." un "Laikam senu sapni redzu...".^[3] Elksnes pirmais dzejoļu krājums "Vārpu valoda" iznāca 1960. gadā un viņa ātri kļuva populāra. Dzeja savdabīga ar tiešumu — tā salīdzināta ar "vārsmās uzrakstītu pārskatu par dzīvi, kur atspoguļojas visi dzīves posmi un visi pārdzīvojumi".

Dzeja

• "Vārpu valoda" (1960)
• "Uz tavu veselību, zeme!" (1963)
• "Vasaras vidū" (1966)
• "Galotņu gaisma" (1968)
• "Izlasīsim arī mēs" (1970)
• "Trešā bezgalība" (1971)
• "Kā Pēcītis gāja pie rūķiem" (1972)
• "Klusuma krastā" (1973)
• "Vēl vienai upei pāri" (1975)
• "Līdz saulei aizdomāt" (1977)
• "Mājupceļš" (1978)
• "Vēstules tālajai zvaigznei" (1978)
• "Metamorfozes" (1980)
• "Pie sirsnības strauta" (1982)
• "Stari" (1982)
• "Viršu karogs" (1986)
• Dzejas izlase "Es visu mūžu mīlējusi esmu" (1988)
• "Gaismas gadi" (1994)
• "Lūgums" (2005)
• "Mīlēdama" (2008)

Atsauces

1. Es visu mūžu mīlējusi esmu Tekla Šaitere, diena.lv 2004. gada 25. septembrī
2. Dzejniece Ārija Elksne – arī mūsējā rsu.lv
3. LU LFMI Latviešu folkloras krātuve^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

• Ārija Elksne