Ādaži
pilsēta Latvijā, Ādažu novadā From Wikipedia, the free encyclopedia
Ādaži ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā Pierīgā. Atrodas pie autoceļa A1, 21,6 km no Rīgas centra. Ādažos ir novada administratīvās iestādes, skolas (Ādažu vidusskola, Ādažu sākumskola un Ādažu Brīvā Valdorfa skola), bērnudārzs Strautiņš, vairāki veikali (Maxima, Rimi, Elvi) un pakalpojumu uzņēmumi. Gar Ādažiem plūst Latvijas garākā upe Gauja, pilsētu divās daļās dala tās atteka Vējupe.[3]
- Šis raksts ir par novada pilsētu Ādaži. Par citām jēdziena Ādaži nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Ādaži | |
|---|---|
| Novada pilsēta | |
 Ādažu centrs no putna lidojuma | |
  Ādaži | |
| Koordinātas: 57°4′37″N 24°19′25″E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Ādažu novads |
| Pilsētas tiesības | 2022. gada 1. jūlijā |
| Platība[1] | |
| • Kopējā | 10,5 km2 |
| • sauszeme | 9,9 km2 |
| • ūdens | 0,6 km2 |
| Augstums | 7 m |
| Iedzīvotāji (2024)[2] | |
| • kopā | 7 535 |
| • blīvums | 760,3 iedz./km2 |
| Pasta nodaļa | LV-2164 Ādaži |
 Ādaži Vikikrātuvē | |
Ģeogrāfija
Atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −5,5 °C — -6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 150 dienām.[4]
Nosaukums
Par vietvārda Ādaži izcelsmi pastāv divas versijas:[5]
- Ādažiem vietvārdu devusi upe Gauja, kuras senais vāciskais nosaukums bijis Aa, reti sastopams bijis arī — Ada Flusing. Iespējams, ka Ada ticis savienots ar Vidzemes lībiešiem raksturīgo galotni "aži". Vietvārdi ar izskaņām -aži, -uži, -iži (Ādaži, Ainaži, Allaži, Limbaži, Ropaži, Suntaži, Tiegaži, Vangaži, Vidriži) tiek uzskatīti par somugru cilmes vārdiem.
- Jānis Endzelīns savos pētījumos ir sniedzis citu vārda Ādaži cilmes skaidrojumu, saistot to ar lībiešu vārdu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’ un piebilstot, ka baznīca un apdzīvotais miests atrodas uz zemes šauruma starp diviem ezeriem.
Vēsture
Mūsdienu Ādažu pilsēta veidojies ap kādreizējās Gaujas muižas (Aahof) jeb Gaujas-Pļavas muižas centru,[6] bet pilsētas jaunākā daļa Vējupes labajā krastā — ap Rembergu muižas (Ringenberg) centru. Gaujas muiža atradās senajā Bukultu pils jeb Jauno dzirnavu draudzes novada (Kirchspiel Neuermühlen) teritorijā, kas ietvēra pašreizējo Bukultu un Baltezera teritoriju, 19. gadsimtā to dēvēja par Ādažu-Carnikavas draudzes novadu.
Dažreiz par vēsturiskajiem Ādažiem uzskata tagadējos Bukultus, kur 13. gadsimtā Livonijas ordenis pie lielceļa uzcēla Neiermīles dzirnavas un pili.[7] Jānis Endzelīns pieļāvis, ka šī vieta arī varētu būt devusi Ādažu vārdu no lībiešu ādøs ar nozīmi ‘tievs’, ‘šaurs’, kā šaura sauszeme, kas iespraudusies starp trijiem ezeriem.[7]
No 1990. gada Ādažus klasificēja par lielciemu. 2022. gada 1. jūlijā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Saeima Ādažiem piešķīra pilsētas tiesības.[8]
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[9]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Saimniecība
Lielākie Ādažos reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija spirta ražotājs Berlat Grupa, jūras produktu konservu ražotājs KH Select, vairumtirgotāja un zāģmateriālu ražotāja Hornbaek Baltic, gaļas ražotājs "Ādažu desu darbnīca".[10]
Plaši pazīstams zīmols ir Ādažu čipsi, kurš ietilpst Orkla Latvija grupā un kura pirmsākumi meklējami 1972. gadā. Ādažiem pieguļošā Birznieku ciema teritorijā otrpus šosejai atrodas divas Orkla pārtikas izstrādājumu rūpnīcas, kurās tiek ražoti zīmolu "Laima", "Staburadze" un ārvalstu zīmolu saldumi.[11][12][13]
Cilvēki
- Fēlikss Cielēns, politiķis, Latvijas ārlietu ministrs (1926–1928), LCP memoranda autors
- Eduards Grantskalns, lauksaimnieks un politiķis, LCP memoranda parakstītājs
- Alberts Kauls, lauksaimnieks un politiķis
- Kārlis Taube, gleznotājs.
Attēlu galerija
Ādažu Kultūras centrs 
Ādažu novada dome 
Vējupe pie Gaujas ielas 
Gaujas iela Ādažos 
Ādažu sākumskolas ēka 
Ādažu vidusskolas ēka 
Gaujas-Baltezera kanāla slūžas pie Gaujas 
Tilts pār Gauju Ādažos 
Gaujas iela pie Ādažu slimnīcas
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
