Nacionālā Apvienība (saīsinājumā NA), oficiāli Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (Nacionālā apvienība VL—TB/LNNK) ir 2011. gadā izveidota nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā. Ar 13 vietām 14. Saeimā Nacionālajai apvienībai ir ceturtā lielākā frakcija Saeimā. Kopš 2017. gada 9. decembra partijai ir viens priekšsēdētājs — Raivis Dzintars.
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | |
|---|---|
 | |
| Vadītājs | Raivis Dzintars |
| Dibināta | 2011. gada 23. jūlijā |
| Veidojusies no | Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai! |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Biedri (2024) | 1002▼ [1] |
| Ideoloģija | nacionālisms, konservatīvisms |
| Politiskā pozīcija | labēja |
| Eiropas filiāles | Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse |
| Eiropas Parlamenta grupa | Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa |
| Oficiālās krāsas |
sarkanbrūna zelta |
| 14. Saeima |
12 / 100 |
| Eiroparlaments |
2 / 9 |
| Valdība |
0 / 15 |
| Rīgas dome |
7 / 60 |
| Vadītās pašvaldības |
4 / 43 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
|
| |
Partija sākumā veidojusies kā partiju apvienība, kas apvienoja politiskās partijas "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Visu Latvijai!" dalībai 10. Saeimas vēlēšanās, kurās apvienība ieguva 8 vietas Saeimā. 11. Saeimas vēlēšanās partija ieguva 14 vietas Saeimā. 11. Saeimā partija veidoja koalīciju ar citām partijām, izkļūstot no opozīcijas. Nacionālā apvienība strādāja Artura Krišjāņa Kariņa valdībā ar četriem ministriem — aizsardzības (Ināra Mūrniece), kultūras (Nauris Puntulis), ekonomikas (Ilze Indriksone) un satiksmes (Jānis Vitenbergs).
Kopš 2023. gada septembra, darbu sākot Evikas Siliņas Ministru kabinetam, Nacionālā apvienība atrodas opozīcijā.
Eiropas Parlamentā Nacionālo apvienību pārstāv Roberts Zīle. Nacionālā apvienība vada četras pašvaldības: Ogres (Egils Helmanis), Bauskas (Aivars Okmanis), Siguldas (Līga Sausiņa) un Smiltenes (Edgars Avotiņš) novadus.
Vēsture
Kā partiju apvienība
2010. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā "Vienotība".[2] 28. maijā "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.[3] 31. maijā TB/LNNK un "Visu Latvijai!" paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.[4] 2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"", to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle un tās devīze būs "Vienoti latviskai Latvijai".[5] 4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[6] 15. jūlijā četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, "Visu Latvijai!" biedrs Visvaldis Lācis izveidoja apvienības Saeimas frakciju.[7] 22. jūlijā apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,[8] bet 30. jūlijā reģistrēja sarakstu vēlēšanām.[9]
10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.[10] 2011. gada 8. martā pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās Visvaldis Lācis.[11] Saskaņā ar TV3 raidījuma "Nekā personīga" 2011. gada pētījumu Nacionālā apvienībā bija balsojumu dalības ziņā visaktīvākā 10. Saeimas frakcija. 1394 atklātajos balsojumos bija reģistrēti tikai 370 Nacionālās apvienības deputātu nebalsošanas gadījumi.[12][13][14]
2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība rīkoja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.[15] Šī iniciatīva kalpoja par iemeslu parakstu vākšanai referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas tika uzsākta 2011. gada 4. martā un noveda pie 2012. gada referenduma par grozījumiem Satversmē. 2011. gada 23. jūlijā, vienā dienā ar referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, "Visu Latvijai!" un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,[16] bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.[17] 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,[18] tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā.
Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās Valda Dombrovska valdībā kopā ar Vienotību un (Zatlera) Reformu partiju, panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,[19] bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem demogrāfijā[20][21] un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.[22] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata[23] un viņu šajā amatā nomainīja Jānis Bordāns,[24] kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.[25]
2013. gada 16. aprīlī, lai uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts Dāvis Stalts.[26] 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet Rīgas domē kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. "latviešu partijām".[27] Tā kā biedrība "Demokrātiskie patrioti" bija paziņojusi par partijas veidošanu[28] un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.[29]
Kā partija
Kongresā 2013. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" un TB/LNNK pabeidza apvienošanos vienā partijā.[30] Laimdotas Straujumas valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka un vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis,[31] kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta Leģionāru piemiņas dienas gājienā[32] nomainīja Romāns Naudiņš, Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.[33] 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.[34] 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,[35] un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.[36]
Nacionālā apvienība piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās ar 7. kārtas numuru.[37]
2017. gada 9. decembrī notikušajā kongresā partija atteicās no līdzpriekšsēdētāja amata, un par vienīgo partijas vadītāju ievēlēja Raivi Dzintaru.[38][39]
Ideoloģija
Daži autori, piemēram, ekonomists Daunis Auers, vēsturnieks Andress Kasekamps (Andres Kasekamp) un politologs Roberts Paušs partijas ideoloģiju raksturojuši kā „labējo populismu un galēji labēju”,[40][41] tomēr politisko zinātņu doktore Ilze Balcere pētījumā „Populisms Latvijas politisko partiju diskursā laika periodā no 1993. līdz 2011. gadam” VL—TB/LNNK 10. un 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmās populisma klātbūtni nav konstatējusi.[42]
"VL—TB/LNNK" ideoloģiju savukārt kritizējis galēji labējās Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētājs Aivars Garda, kurš partiju nosaucis par "remdenajiem".[43]
Partija deklarē latviešu nacionālo interešu aizstāvību, formulējot mērķi "panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā — latviskā Latvijā". Tāpat partija atbalsta pretrunīgi vērtēto Leģionāru piemiņas dienu, kā arī ir izvirzījusi vairākus valodas likumus, kas vērsti uz latviešu valodas lietojuma palielināšanu. 2017. gada Rīgas domes vēlēšanu laikā partijas sauklis bija "Latvijas simtgadē — latvisku Rīgu!" Tāpat tiek izvirzīti kreisajiem spēkiem raksturīgi mērķi, kā sociālā atbalsta palielināšana.[44] Partija iestājas par Latvijas piederību Rietumu pasaulei un NATO.[45]
Apvainojumi sadarbībā ar labējiem radikāļiem
Partijas biedri vairākkārt apvainoti sadarbībā ar neonacistiem un citiem radikāļiem, taču nekāda faktiska sadarbība nav konstatēta. Publiski 2011. gada priekšvēlēšanu kampaņā ielās tika izlīmēti prezidentam adresēti plakāti, kuros partijas vadītājs Raivis Dzintars gadsimta sākumā redzams kopā ar krievu radikāļu — "barkašoviešu" — līderi Jevgeņiju Osipovu (vēlāk startēja vēlēšanās kopā ar PCTVL), bet citos šīs fotosesijas kadros Osipovs un viņa palīgs demonstrē nacistu žestu un stilizētu simboliku.[46][47][48][49]
Savukārt partijas ģenerālsekretāru Raivi Zeltītu vaino par to, ka no 2012. līdz 2014. gadam viņam bijis aktīvs konts Lielbritānijas radikāli labējā forumā Iron March, kurā viņš norādījis, ka vēlas iepazīties ar citiem nacionālistiem, bet nevēlās kontaktēties ar tiem, kuri sludina baltādaino pārākumu. Arī mūsdienās Zeltīts uzsver, ka viņam nav pieņemamas totalitārās ideoloģijas, ieskaitot nacismu.[50] Ar foruma vadītāju Reimondu, radikāli labējās partijas National Action dibinātāju, viņš saglabājis kontaktus arī pēc foruma slēgšanas un vienlaikus ar to piedalījies 2015. gada Leģionāru piemiņas gājienā.[51] Arī šajā gadījumā nekādi kompromitējoši fakti par šo vizīti vai tās ietekmi nav zināmi, izņemot pašu vizītes faktu.[52][53] National Action vēlāk, 2016. gada beigās, tika aizliegta Lielbritānijā ar apvainojumu neonacismā un terorismā, nenorādot, kādus teroristiskus aktus tā varētu būt veikusi.[54]
Jaunatnes organizācija
Nacionālās apvienības jaunatnes organizācija ir "Jaunieši Latvijai".[55] Kā galvenos mērķus organizācija min jauniešu intereses un to iesaisti politiskajos procesos, latvisko vērtību aizstāvēšanu un nacionālismu kā šo interešu aizstāvības pamatu.[56] Jauniešu aktivitāte izpaužas vizītēs ministrijās, pārgājienos, dalībā 16. marta, 25. marta, 14. jūnija, 11. un 18. novembra un citos valstiski nozīmīgos pasākumos. Jaunatnes organizācija divreiz gadā organizē izglītojošus seminārus par dažādām tēmām - par politiku, psiholoģiju, vēsturi u.c.[55]
Nacionālās apvienības jaunatnes organizāciju vadījuši Raivis Zeltīts, Ginta Vilcāne, Kristaps Gulbis un Roberts Ozols. Šobrīd vadītājs ir Edgars Kristaps Rupeiks, savukārt valdē darbojas Paulis Dzenis, Atis Gridjuško, Māra Angelika Eglīte un Alberts Duntavs.[57]
Organizācija aktīvi piedalījusies piketos pret Krievijas agresiju Ukrainā 2022. gada 24. februārī.[58] Tā paša gada martā jaunieši izgatavojuši zārku Putinam un aiznesuši to uz Krievijas vēstniecību.[59]
2023. gadā organizācija aktīvi darbojusies Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) pasākumos, kuras daļa ir pati partija Nacionālā apvienība, un pārstāvējuši jaunatnes organizāciju konservatīvo jauniešu samitā Briselē.[60]
Jaunatnes organizācijas biedri Edvarts Krusts un Roberts Ozols aktualizējuši latviešu lidotāja Herberta Cukura piemiņu, publicējot interviju ar H. Cukura meitu,[61] kā arī publicējot rakstus par viņa sasniegumiem Latvijas vārda nešanā, kā arī nosaucot viņa saistību ar holokausta īstenošnu Latvijā par nepamatotu. Tāpat pausts viedoklis par to, ka H. Cukuru nepieciešams pārapbedīt Brāļu kapos, kā arī nosaukt dzimtās pilsētas Liepājas lidostu viņa vārdā.[62][63]
Jaunatnes organizācijas biedri pārstāv partiju vēlēšanās. Piemēram, 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās jauniešus pārstāvēs Roberts Ozols un Atis Gridjuško.[64]
Tradīcijas
Nacionālā apvienība kā "Visu Latvijai!" pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, starp kurām ir 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta — Leģionāru piemiņas dienas — karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, 15. maija "Vienības brauciens", 23. augusta Svecīšu ugunsceļš par godu Baltijas ceļam un citas.[65]
Vēlēšanas
Saeimas vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| 2010. | 10. Saeimas vēlēšanas | 7,67 | 8 / 100 |
|
| 2011. | 11. Saeimas vēlēšanas | 13,88 | 14 / 100 |
|
| 2014. | 12. Saeimas vēlēšanas | 16,61 | 17 / 100 |
|
| 2018. | 13. Saeimas vēlēšanas | 11,02 | 13 / 100 |
|
| 2022. | 14. Saeimas vēlēšanas | 9,29 | 13 / 100 |
Eiroparlamenta vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Kopā balsis | Procenti balsu | Rīga: % (balsis) | Vidzeme: % (balsis) | Kurzeme: % (balsis) | Zemgale: % (balsis) | Latgale: % (balsis) | Deputāti |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2014 | 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 63 229 | 14,25% | 14,45% (21 382) | 16,36% (20 811) | 16,31% (8 967) | 15,12% (9 153) | 5,49% (2 916) | 1 / 8 |
| 2019 | 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 77591 | 16,40% | 13,91% (22 964) | 19,38% (27 436) | 20,51% (11 420) | 19,52% (12 206) | 7,37% (3 565) | 2 / 8 |
| 2024 | 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas | 114729 | 22,08% | 19,04% (28 983) | 24,22% (42 646) | 27,26% (18 324) | 24,56% (18 898) | 12,50% (5 878) | 2 / 9 |
Pašvaldību vēlēšanas
| Gads | Vēlēšanas | Rīgas dome | Vidzemes pašvaldības | Kurzemes pašvaldības | Zemgales pašvaldības | Latgales pašvaldības |
|---|---|---|---|---|---|---|
| 2017 | 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | 17,86% (40 920)
6 / 60 |
Republikas pilsētas: Jūrmala (2), Valmiera (1)
Novadi: Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (8[66]), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (12[67]), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3) |
Republikas pilsētas: Ventspils (4[68])
Novadi: Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4) |
Republikas pilsētas: Jelgava (2), Jēkabpils (1)
Novadi: Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (1?) |
Republikas pilsētas: Rēzekne (2[69]) |
| 2021 | 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas | 9,64% (16 500)[71]
7 / 60 |
Valstspilsētas: Jūrmala (2)
Novadi: Alūksnes (2), Cēsu (1), Gulbenes (2), Ķekavas (2[72]), Limbažu (1), Madonas (3), Mārupes (3), Ogres (13[73]), Olaines (1), Ropažu (2), Salaspils (3[74]), Saulkrastu (3[75]), Siguldas (12[74]), Smiltenes (5), Valkas (2), Valmieras (2), Varakļānu (2[76]) |
Valstpilsētas: Liepāja (1), Ventspils (1)
Novadi: Dienvidkurzemes (5), Kuldīgas (2), Saldus (2), Talsu (5), Ventspils (4) |
Valstspilsētas: Jelgava (2)
Novadi: Aizkraukle (4), Bauskas (11), Dobeles (4), Jelgavas (2), Jēkabpils (2), Tukuma (2) |
Valstspilsētas: Rēzekne (3[77])
Novadi: Balvu (1), Preiļu (3), Rēzeknes (2[78]) |
Atsauces
Ārējās saites
Wikiwand in your browser!
Seamless Wikipedia browsing. On steroids.
Every time you click a link to Wikipedia, Wiktionary or Wikiquote in your browser's search results, it will show the modern Wikiwand interface.
Wikiwand extension is a five stars, simple, with minimum permission required to keep your browsing private, safe and transparent.
